Kreativitāte (radošums) ir noturīga individualitātes īpašība, ko raksturo novatorisms, oriģinalitāte, netradicionāli risinājumi, drosme, jaunrades darbības, produktivitāte dažādās nozarēs – mākslā, zinātnē, tehnikā, pedagoģijā u.c., radoša intuīcija, bagāta fantāzija, iedvesma, psihes plastiskums, virsapziņas darbība. Kreativitāte ir iedzimta īpašība un, līdzīgi citām īpašībām, cilvēkam tā piemīt dažādā pakāpē [25., 26.-28.].
Galvenais izglītības mērķis – nodrošināt personībai iespējas veidoties par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu un atbildīgu, radošu personību, akcentējot izglītības orientāciju un personības veidošanos, kā centrālo procesu.
Īpašība, kura palīdz efektīvi realizēt šo mērķi, ir radošums. L.Vigotskis uzskata, ka radošumu veicina mērķtiecīgi organizēta skolas un klases emocionāla atmosfēra, kas stimulē pievērsties radošai darbībai [16.].
Skolēnu kreativitāti var rosināt vai apspiest viņu skolotāji un skolas mikrovide.
Modernismā ieviestā izglītības sistēma pēc sava satura nebija spējīga atrisināt pastāvošo problēmu – izaudzināt tiešām aktīvu, patiešām radošu personību, kurai ir dziļas zināšanas, prasmes un iemaņas, personīgi veidotās attieksmes, kas ir pašattīstīšanās pamats, nevis vienkārši informācija par apkārtējo pasauli.
20.gs. vidū sāk veidoties jaunas humānisma koncepcijas, kas tika saistītas ar pasaules valstu ekonomisko attīstību, pievēršanos dzīves kvalitātes paaugstināšanai, kultūras, izglītības, zinātnes, cilvēka un sabiedrības darbības attīstībai.
Mūsdienu skola pakāpeniski ieiet jaunā, vēsturiskā attīstības periodā, kur kā galvenais izglītības princips ir radošuma princips, jo visā pasaulē, protams arī Latvijā, arvien vairāk tiek runāts par radošiem cilvēkiem, palielinās pieprasījums pēc neordināri domājošām personībām. Šeit ir runa gan par mākslas sfērā strādājošiem, gan jebkuras citas profesijas pārstāvjiem. Diemžēl mūsdienu bērniem vēl aizvien ļoti daudz tiek dotas tikai teorētiskas zināšanas, kuras bieži vien nevar rosināt bērnu interesi par mācībām.
Kreatīvi jeb radoši ir visi bērni. Skolotājam jāprot izmantot katra bērna kreatīvo potenciālu produktīvi.
Darba mērķis – izpētīt 1.klases skolēnu kreatīvo potenciālu, veicināt tā izmantošanu mācību procesā, sekmējot skolēnu ieinteresētību un aktivitāti.
Darba uzdevumi:
1.Iepazīties ar psihologu un pedagogu izteiktajām atziņām par kreativitāti.
2.Izpētīt kreativitāti veicinošos psihiskos procesus.
3.Apzināt kreativitātes attīstības iespējas mācību procesā sākumskolā.
4.Izstrādāt un piedāvāt skolēniem uzdevumus radošo spēju un iztēles attīstīšanai.
5.Izpētīt uzdevumu veikšanas procesu un tā rezultātus aprakstīt.
Darba objekts – skolēnu kreatīvā potenciāla īpatnības, tā izpausmes.
Pētījuma priekšmets – skolēnu kreatīvās spējas un to izpausmes mācību procesā 1.klasē.
Pētījuma bāze – Daugavpils 10.vidusskolas 1.a klase, 27 skolēni.
Pētījuma metodes – novērošana, anketēšana, rezultātu analīze un apkopošana.
Darba hipotēze – ja mācību procesā 1.klasē izmanto radošu domāšanu un iztēli attīstošus uzdevumus, tad palielinās skolēnu interese par mācībām un paaugstinās aktivitāte stundās.…
