10) Samazinājās problēmkredītu īpatsvars banku kredītportfelī, kopējam pārstrukturēto kredītu īpatsvaram gada laikā samazinoties no 8.7% līdz 7.9%, bet atgūšanas procesā esošo kredītu īpatsvaram tajā pašā laikā sarūkot no 5.3% līdz 3.7%.
11) Kopējais kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kredītportfelī gada laikā saruka no 10.9% līdz 8.1%. Banku izveidoto uzkrājumu atlikums nedrošajiem kredītiem 2016. gada laikā saruka līdz 600 milj. eiro jeb 4.0% no banku kopējā kredītportfeļa (2015. gada beigās – 4.7%).
Apkopojot visus apskatītus datus un informaciju kursa darbā, darba autors sniedz sekojošus priekšlikumus:
1) Lai attistītu Latvijas ekonomiku un bankas sektoru principā, komercbankām ir nepieciešams izstrādāt labvelīgus kredītnosacījumus, pimērām, kredīta likme vai termiņš, tādām nozārem, kā tirdzniecība un lauksaimniecība, jo tas nozāres pārvarēja krīzi.
2) Latvijas komercbankām ir nepieciešams saviem klientiem detalizētak izsniegt informāciju par kredītiem, kurus tie piedāvā. Klientiem ir nepieciešams pilnā apmērā saprast kredīta noteikumus, kas ietilpst sevī gan kredīta atgrišanu, gan pārstrukturēšanas iespējamību, gan citus svarīgus momentus.
3) Situācijās, kad Centrālā banka samazina bāzes procentu likmi, izraisa komercbankas procentu likmes samazināšanu. Jā valstī ir zemas procentu likmes, tad iedzīvotājiem pieaug interese un pieprasījums pēc lētākiem aizņēmumiem, kas veicina ekonomisko izaugsmi. Vinmēr ir nepieciešams saglabat balansu, lai neizraisītu nelabvelīgu situāciju valsts ekonomikā.
4) Latvijas komercbankām vajag savu darbību veikt atbilstoši likumam un jācenšas minimizēt un vispār nepieļaut līkuma pārkapumus.
…