Nobeigums
Aplūkojot Krievijas un Francijas konstitūcijā noteiktās prezidenta funkcijas, atliek secināt, ka kopumā tās ir diezgan līdzīgas, taču ne identiskas. Lai arī, izmantojot prezidenta varas mērīšanas elementus, rezultāti abām valstīm bija vienādi, tomēr funkcijas atšķīrās. Taču tika apgāzta hipotēze, jo pētījuma gaitā netika pierādīts, ka Krievijas prezidentam ir plašākas pilnvaras, tādējādi tas nav iemesls, kādēļ Krievijā ir izveidojies nedemokrātisks režīms.
Gan Francijas gan Krievijas prezidenta pilnvarās bija atrodami 7 no 9 varas elementiem. Taču tās atšķīrās divos punktos. Francijas prezidentam ir tiesības atlaist parlamentu jebkurā gadījumā, izņemot gadījumus, kad valstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Krievijas prezidents savukārt var atlaist parlamentu tikai konstitūcijā noteiktos gadījumos, kas saistās ar premjerministra neapstiprināšanu un neuzticības izteikšanu valdībai. Otra atšķirība bija tā, ka Krievijas prezidentam ir plašākas rīcības iespējas, kas saistītas ar ārkārtas vai kara stāvokļa izsludināšanu valstī. Francijas prezidentam šādi lēmumi jāpieņem, konsultējoties ar citām institūcijām, pie tam tie ir spēkā 30dienas, tad parlaments tos caurskata.
Kopumā iezīmējās arī citas atšķirības prezidentu funkcijās. Krievijas prezidentam ir iespējas vairāk pieņemt lēmumus pašam, bet, lai tie stātos spēkā, jāgūst likumdevēja atbalsts. Tas visvairāk parādās saistībā ar amatpersonu iecelšanu. Francijas prezidentam tomēr šādi lēmumi ir vairāk jāpieņem konsultējoties ar Ministru Padomi vai likumdevēja komisijām. Tādējādi, lai arī prezidentam ir iespēja ietekmēt lēmumus, viņš šajā ziņā nav tik pastāvīgs kā Krievijas prezidents. Pie tam šāda Krievijas situācija skaidro to, kādēļ prezidentam ir salīdzinoši vienkārši virzīt savu politiku. Tā kā gan prezidentam, gan valdībai ir parlamenta vairākuma atbalsts, tas sniedz iespēju brīvi virzīt sev vēlamas amatpersonas un likumprojektus, formāli nepārkāpjot konstitūciju un veidojot sistēmu, kuru opozīcijai ir ļoti grūti ietekmēt. Tādējādi nenotiek varas nomaiņa un mazinās demokrātijas rādītāji, jo valdošā vara arī priekšvēlēšanu laikā ir spējīga izmantot savu ietekmi, lai mazinātu opozīcijas darbību.
…
