Cauruļvadu hidrauliskos aprēķinus veic, lai noteiktu cauruļvadu ģeometriskos izmērus, kas nodrošina uzdoto caurplūdi vai, lai noteiktu cauruļvadu hidrauliskos raksturotājus. Tas ir , zudumus, atkarībā no caurplūdes, pie zināmiem cauruļu izmēriem.
Atkarībā no cauruļvadu garuma un to konfigurācijas izdala īsus un garus cauruļvadus. Īss ir, ja būtiski ir vietējie pretestības zudumi, bet garuma zudumus var neievērot, piemēram, sūkņi. Par gariem cauruļvadiem uzskata tādus, kuros galvenie ir garuma zudumi, bet vietējos zudumus var neievērot, piemēram, siltumtrases, ūdensvadi. No teorijas varam secināt, ka mūsu darba uzdevumā aprakstītais un rēķinātais cauruļvads būs garš cauruļvads, jo tiks pētīta cauruļvadu sistēmā ūdens apgādē.
Atkarībā no hidrauliskās sistēmas var izdalīt dažāda tipa cauruļvadus.
Par hidraulisko triecienu sauc strauju spiediena maiņu cauruļvadā, kas rodas pēkšņas šķidruma plūsmas ātruma maiņas rezultātā. Šāda situācija notiek mūsu darba aprēķina piektajā punktā.
Ja caurulē plūst ūdens un pēkšņi aizver aizbīdni, plūsma apstājas un šķidruma daļiņām piemītošā kinētiskā enerģija pārvēršas potenciālajā un spiediens palielinās.
Daļiņas, kas ir tālāk no aizbīdņa, turpina kustību un spiediena izmaiņas sāk izplatīties pa visu šķidrumu, rodas elastīga deformācija.
Spiediens izplatās pa visu cauruli, kamēr šķidrums ir pastājies, un tad plam.>prez.
Paaugstināta spiediena rezultātā spiediens virzās uz rezervuāru un pie aizbīdņa sāk rasties pazemināts spiediens, līdz tas apstājas tur, kur ir maksimālais spiediens. Pēc tam spiediena maiņas rezultātā šķidrums atkal virzās uz cauruli līdz maksimālā spiediena sasniegšanai. Spiediena maiņa ilgst līdz sasniedz minimumu un svārstības ir konstantas. …
