Pēc autores domām, novērojums ir ļoti laba pētniecības metode tiem, kas vēlas noskaidrot kādus tipiskus sabiedrības ieradumus, izpētīt cilvēku ikdienu, ikdienas sīkumus, kam netiek pievērsta uzmanība. Piemēram, pētnieki vēlas noskaidrot, cik liela daļa cilvēku iet pāri ielai pie sarkanās luksofora gaismas. Autore septembrī kopā ar vēl trim grupas dalībniekiem veica novērojumu. Viņa kopā ar grupu novēroja to, kura vecuma grupa apmeklē ēstuvi Mcdonalds visbiežāk. Protams, grupas hipotēze apstriprinājās – Mcdonaldu visbiežāk apmeklē pusaudži. Šis novērojums bija līdzdalības un novērojums „no malas”. Protams, ar šādu metodes pielietošanu pētniekiem jābūt ļoti piesardzīgiem, lai novērojamie neatklātu, ka pētnieki veic šādu novērojumu. Pētniekam, autoresprāt, jāmāk labi „iefiltrēties” sabiedrībā, lai netiktu atklāts novērojums. Šāds novērojums arī prasa zināmu laika daudzumu. Jo vairāk laika būs pavadīts novērojot konkrēto sabiedrības daļu, jo kvalitatīvāki un vērtīgāki būs rezultāti.
…