Šo stāstu krājumu analizēt izvēlējos tādēļ, ka likās saistoša anotācija uz grāmatas pēdējā vāka, kura vēstīja, ka „Visas personas ir reālas! Vieta – konkrēta! Notikumi – patiesi!”. Lasīju, lai pierādītu, ka ir iespējams uzrakstīt kaut ko interesantu par ikdienu un savstarpējām attiecībām starp laulātiem cilvēkiem. Vēlējos saskatīt autores rakstīšanas stilu, lai salīdzinātu to ar pārējiem, man zināmajiem, latviešu autoriem. Mans mērķis ir iepazīties ar šo konkrēto autori un viņas daiļradi, uzzināt autores skatījumu uz latviešu gadskārtām un to nozīmi latvieša dzīvē.
Autore Laima Muktupāvela ievadā iztirzā latviešus kā tādus un viņu tradīcijas, piemēram, Meteņus, Lieldienas, Jāņus un pat kapusvētkus, kuru saknes meklējamas seno latvju viensētās un šo svētku ietekmi uz mūsdienu cilvēkiem, tātad, uz mums pašiem. Autore mūsdienu latvieti raksturo īpatnēji un tikai katrs pats var izlemt cik lielā mērā šis raksturojums attiecas uz viņu: „Nav nepieciešamības pēc saskarsmes ar radiem godos, jo nav modē dzemdināt bērnus, laulāties, bet, latviešiem pasaulē kļūstot par nomadu tautu, arī kapusvētku kults drīz atmirs. Pēc kādiem simts gadiem. Moderni ir būt lepnam vientuļniekam.” Tiek raksturota mūsdienu straujā dzīves ritma ietekme uz mūsu garīgo pasauli, tomēr atstājot laiku svētkiem un ģimenei.
Galvenās divpadsmit stāstos izvirzītās problēmas ir cilvēku savstarpējās attiecības, kas izpaužas kā neiecietīgums, negodīgums, nerēķināšanās, neizpratne, neaizdomāšanās un vēl dažas īpašības, kas sākas ar „ne-„. Stāstos ir runa par mūsdienām, tāpēc droši varu teikt, ka problēmas arī šodien ir aktuālas jebkuram cilvēkam, kurš iesaistās dialogos, mīl un tiek mīlēts. Vēl autore piemin tādas problēmas kā senču negodāšana, kas vairāk gan izpaužas kā viņu aizmiršana ikdienas steigā, grimstot savās problēmās. Šī problēma man liekas īpaši aktuāla, jo ja nezināsim pagātnes kļūdas, nākotnē tās pašas vien pieļausim un tas pats, manuprāt, attiecas uz senčiem. Kas gan notiks ar mūsu bērniem un mazbērniem, ja nerūpēsimies paši par sevi un par saviem vecākiem? Autorei lieliski izdodas sapludināt ikdienišķas darbības ar veļu apciemojumiem, piemēram, stāstā Dievaines, kur cilvēki ir iestrēguši vilcienā, jo notikusi kāda liksta uz sliedēm, bet pa to laiku visa vagona pasažieri ir apvienojušies kāda vīra dzimšanas dienas tortes ēšanā un jubilāra sumināšanā. …