Lapegles ir vasarzaļi vienmājas skuju koki, saukti arī par skujmetēm. Latvijas savvaļas florā nav. Tās ir introducētas un jau vairāk neka divi gadsimti tiek audzētas kā dekoratīvie koki parkos; vietumis arī mežaudzēs.
Miza jauniem kokiem gluda, vēlāk izveidojas kreve. Sakņu sistēma spēcīgi attīstīta, ar bagātīgu mikorizu. Koksne sveķaina, smaga un blīva, ļoti augstvērtīga. Tās kodolkoksne brūngana vai sārtbrūna, aplieva gaišāka, šaura. Skujas mīkstas, lineāras; uz garvasām ir pamīšus, uz īsvasām—pa daudzām pušķos. Strobili attīstās pie iepriekšējā gada dzinuma vai arī vecāku īsvasu galā. Vīrišķie strobili jeb mikrostrobili ir ieapaļi, dzelteni, sevišķie strobili jeb makrostrobili—ieapaļi, gareni, dzeltenzaļi, krēmkrāsas vai sārti. Putekšņi bez gaisa pūslīšiem. Zied reizē ar skuju plaukšanu. Čiekuri nelieli, sēklzvīņas koksnainas, uz katras attīstās divi spārnainas sēklas. Spārns pieaudzis pie sēklas un nosedz pusi no tās. Čiekuri nokrīt nesadrupuši pēc 2-5 gadiem. Dīgstam 5-7 dīgļlapas, kas pazūd jau 1.gadā rudenī. Latvijā biežāk audzē Eiropas lapegli, kas savvaļā sastopama V-Eiropā un D-Eiropā.
Eiropas lapegle ir 1.lielumā koks. Atklātās vietās un mežmalās augošiem kokiem bieži stumbra apakšdaļa zobenveidā liekta. Skujas gaišzaļas, mīkstas (garums 15-40 mm), pa 30-40 uz īsvasām. Čiekuri (garums 20-40 mm) ar izvirzītiem segzvīņu galiem, atveras ļoti lēnām un paliek kokā pat 5 un vairāk gadus. Sēklas ienākas oktobrī, izbirst tikai nākamā gada pavasarī vai vēlāk. Savrup augoši koki sāk ražot ~15 gadu vecumā, mežaudzē 20-40 gadu vecumā. Sēklu gadi ik pēc 2-4 gadiem.
Ātraudzīga, mūža ilgums līdz 600 gadu. Rudenī lapotne ilgi paliek zaļa.
Izteikta saulmīle, salizturīga. Daži ekotipi cieš vēlajās pavasara salnās. Augsnes ziņā vidēji prasīga, labāk aug irdenā, mālainā smilts vai smilšmāla augsnē, pārmērīgi mitras augsnes nepanes. No slimībām bīstams tas sauktais lapegļu vēzis.…
