Latvijas valsts vīri bija pārliecināti, ka stabila naudas sistēma nav iespējama bez naudas emisijas bankas un, ka šāda banka arī ir nepieciešama Latvijas valstij. Bet bija arī skaidrs, ka šādu banku bija iespējams nodibināt tikai ar ārzemju kapitāla piesaisti. Tāpēc 1919. gada otrajā pusē finansu ministrs devās uz ārzemēm, lai meklētu šo nepieciešamo finansējumu. Jau pašos pirmajos līdzekļu meklēšanas brīžos bija skaidrs ka šo kapitālu var cerēt saņemt no Anglijas, bet ne no Šveices un Francijas, jo tieši šo valstu naudas politiku cerēja ieviest arī Latvijas teritorijā toreizējie finansu ministri. Sāka rasties arī problēmas ar Anglijas kapitāla piesaisti, jo angļi nebija īsti pārliecināti par Latvijas valsts finansēšanu, jo Latvija nebija atzīta pat De Jure. Sarunas un kapitāla meklējumi ievilkās, bet beidzot izdevās atrast banku Londonā, National Metal and Chemical Bank, kas bija ar mieru finansēt Latvijas valsts bankas izveidi. Sakarā ar veiksmīgu pavirzīšanos bankas izveides procesā, toreizējais finansu ministrs Dr. Erhards izstrādāja Latvijas bankas dibināšanas projektu, kas paredzēja ka bankai būs 3 miljoni Sterliņu mārciņu liels pamatkapitāls, no kura sākumā jāiemaksā 1 milj. Sterliņu mārciņu. Parakstīšanās tiesības uz bankas akcijām atklājama kā Rīgā, tā Londonā, bet priekšroka dodama Latvijas pilsoņiem. Jaundibināmajai bankai piederētu 30 gadu laikā monopoltiesības emitēt Latvijā banknotes, kas būtu likumīgs maksāšanas lidzeklis. Šo emisijas bankas projektu finansu ministrs iesniedza Ministru kabinetam 1920. gada 1. martā, bet valdība to neapstiprināja, jo bija iebildumi pret līguma projektu par mežu izsaimniekošanas koncepcijas nodošanu minētā Anglijas bankas sakarā ar tās piedalīšanos emisijas bankas dibināšanā.
1920. gada martā manījās finansu ministri un jaunais finansu ministrs K. Puriņš devās uz Londonu, lai atsāktu sarunas par Latvijas emisijas bankas izveidi, taču ar Latvijai izdevīgākiem noteikumiem. Tajā pašā laikā Latvijā strauji palielinājās inflācija un lai sarunas paātrinātu Latvijā ieradās National Metal and Chemical Bank pārstāvis. Tā rezultātā radās jauns, Latvijas valstij izdevīgāks projekts pat Latvijas bankas izveidi, kas paredzēja; banku dibina Latvijas valdība Londonas bankas vietā, Latvijas emisijas bankai ir tiesības izlaist banknotes un nodarboties ar citām bankai piešķirtajām operācijām, kā arī banka veic visas valdības operācijas. Kad jaunā banka nodibināta, National Metal and Chemical Bank, 30 dienu laikā iemaksā norunātajā Londonas bankā 500000 Sterliņu mārciņas, kas paredzētas jaundibināmās Latvijas emisijas bankas izlaisto banknošu nodrošināšanai. Minētā summa paliek Anglijas bankā 5 gadus, kā neaktīvs kapitāls.…
