Neatņemama vērtspapīru tirgus infrastruktūras sastāvdaļa katrā valstī ir centrālais vērtspapīru depozitārijs –institūcija, kas nodarbojas ar visu publiski izlaisto vērtspapīru uzskaiti un norēķiniem. Var uzskatīt, ka centrālais depozitārijs zināmā mērā pilda “centrālās vērtspapīru bankas” funkcijas.
Depozitārijs ir kapitālsabiedrība, kas iegrāmato un uzskaita Latvijas Republikā publiskajā apgrozībā izlaistos finanšu instrumentus, kā arī nodrošina finanšu instrumentu un naudas norēķinus finanšu instrumentu darījumos regulētajā tirgū un finanšu instrumentu norēķinus starp finanšu instrumentu turētājiem.
Finanšu instruments- vienošanās, kas vienlaicīgi vienai personai rada finanšu aktīvu, bet citai personai - finanšu saistības vai kapitāla (angliski - equity) instrumentu.
Finanses- naudas līdzekļi, kas ir valsts, uzņēmuma vai fiziskas personas rīcībā.
Latvijas Centrālā depozitārija galvenais mērķis ir atvērt kontu turētājiem vērtspapīru kontus, iegrāmatot un uzskaitīt vērtspapīrus, kā arī veikt operācijas starp vērtspapīru kontiem, lai nodrošinātu norēķinus vērtspapīru publiskās apgrozības darījumos.
Attīstoties Latvijas ekonomikai, gan ikdienā, gan presē aizvien biežāk sāk figurēt tādi vārdi kā akcija, akciju sabiedrība, fondu birža, dividendes, obligācija, pamatkapitāls u.c. Daudzi par akcionāriem ir kļuvuši uzņēmumu privatizācijas rezultātā kā bijušie vai pašreizējie šo uzņēmumu darbinieki vai arī iegādājoties akcijas par privatizācijas sertifikātiem. Vērtspapīru tirgus terminoloģija jūtami iespiedusies sadzīves sarunās. Cilvēki taču mēdz lietot tādus literāri apšaubāmus izteicienus kā «celt kāda akcijas» vai arī «kotēties», runājot par cilvēkiem. Tradicionāli izšķir vairākus vērtspapīru veidus – akcijas, obligācijas, ķīlu zīmes un vekseļus.…
