Ekonomiski spēcīgāko pasaules valstu attīstības pieredze uzskatāmi parāda, ka pēdējos gadu desmitus tās ir gājušas pa inovācijām atvērtas ekonomikas veidošanas ceļu. Ekonomikas globalizācija un straujā tehnoloģiju attīstība dažām valstīm rada unikālas iespējas straujai attīstībai, citām - draudus ekonomiskai stagnācijai un pat lejupslīdei. Spēja radīt jaunas idejas un tās komerciāli izmantot ir ekonomiskās izaugsmes galvenais virzītājspēks. Šis process ir nozīmīgs visiem uzņēmējdarbības virzieniem un nozarēm (rūpniecībai, pakalpojumiem, tūrismam, lauksaimniecībai), visu veidu uzņēmumiem (mikro, maziem, vidējiem, lieliem un transnacionāliem uzņēmumiem), kā arī visiem sociālajiem slāņiem un reģioniem. Ekonomiskās attīstības dinamiku vairs nenosaka tikai tradicionālie resursi - dabas bagātības, darbaspēks, kapitāls un klasiskās rūpniecības un lauksaimniecības nozares, bet gan, arvien lielākā mērā, uz augstām tehnoloģijām balstītās nozares. Augsto tehnoloģiju komponente ir kļuvusi par galveno konkurētspējas un pievienotās vērtības avotu visās tautsaimniecības nozarēs. Savukārt, uz augstām tehnoloģijām bāzētie uzņēmumi un augsto tehnoloģiju pielietošana tradicionālo nozaru uzņēmumos attīstās tikai tādā ekonomiskajā vidē, kas ir labvēlīga inovācijām un inovatīvai darbībai, t.i., valstīs, kas konsekventi realizē nacionālo inovatīvās attīstības politiku un kur sekmīgi darbojas nacionālā inovāciju sistēma.
Izstrādājot Nacionālo inovāciju politiku, tika ņemts vērā ES valstu inovāciju politika – tiek sekots līdzi inovācijas politikas attīstības tendencēm ES valstīs, salīdzinot, izvērtējot un piemērojot labākos sasniegumus Latvijas apstākļiem.
Lai saskaņotu Latvijas inovāciju politiku ar ES inovāciju politiku tiek:
nepārtraukti sekots inovāciju politikas attīstības tendencēm ES valstīs, salīdzinot, izvērtējot un piemērojot labākos sasniegumus Latvijas apstākļiem;
uzturēta stabila makroekonomiskā un finansu vide, radot labvēlīgus priekšnoteikumus uz zinātņietilpīgu tehnoloģiju orientētas uzņēmējdarbības attīstībai un starptautiskai kooperācijai;
nodrošinātā modernas un labi funkcionējošas infrastruktūras attīstība visā valsts teritorijā (telekomunikāciju un informācijas tīkli, efektīva un konkurētspējīga enerģētika, attīstīts transports un ceļi u.c.);
izstrādāta nacionālā zinātnes, pētījumu un tehnoloģiju attīstības politika;
maksimāli veicināti lietišķie pētījumi un to praktiskais pielietojums;
veicināta ražošanas uzņēmumu līdzdalība lietišķo pētījumu finansēšanā;
veicināts uz nākotni vērsts pētnieciskais darbs augstskolās;
nodrošināta Latvijas nacionālās akreditācijas sistēmas un nacionālo mērīšanas etalonu bāzes uzturēšana, attīstība un starptautiska atzīšana; atbalstīta Eiropas un starptautisko standartu piemērošana un Nacionālo standartu izstrādāšana;
noteikts, ka izglītības galvenā prioritāte ir orientācija uz modernu tehnoloģisko izglītību ar izpratni par inovācijām, modernajām tehnoloģijām, tehniski efektīvām uzņēmumu vadības metodēm un to lomu un nozīmi ekonomikas attīstībā; izglītībā sevišķu uzmanību veltīta tādām augsto tehnoloģiju nozarēm kā informātika, biotehnoloģija, jaunie materiāli, videi draudzīgas tehnoloģijas un enerģijas racionāla izmantošana.
…
