Latvijas Republikas proklamēšana un pirmie tiesību akti

Secinājumi
Par Latviju kā neatkarīgu valsti sapņoja latviešu tautas darbinieki, aprakstot dzejā. Tādā veidā dzejnieki latviešos modināja nacionālo pašapziņu, cīnījās par latviešu neatkarību no vācu varas un stiprinot latviešos nacionālo vienības apziņu un tautas mīlestību. Tā kā krievu kara pulki bija atdevuši Kurzemi vāciešiem bez nopietnākas pretestības, līdz ar to radās doma aizstāvēt Vidzemi un atkarot Kurzemi atpakaļ pašu latviešu spēkiem. Un pēc Krievijas Valsts domes deputātu un citu latviešu sabiedrisko darbinieku lūguma tika saņemta atļauja dibināt latviešu nacionālās karaspēka vienības. Tika izveidoti strēlnieku bataljoni, kurus vēlāk pārveidoja par pulkiem, kas izcēlās ar labu disciplīnu un augstam kaujas spējām, parādot apbrīnas vērtu varonību un pašuzupurēšanos. Latviešu strēlnieki, kas bija padomju karaspēka galvenā daļa padzina vācu karaspēku gandrīz no visas Latvijas. 1917.gada revolūcijā tika gāzta cara valdība, līdz ar to latvieši noorganizēja sev vēlamās pašvaldību iestādes. Latvieši veidoja Zemes sapulces, kurās ievēlēja pagaidu zemes padomi, kas uzņēmās pašvaldības organizēšanas un pārvaldes darbus. Kā arī pēc šīs revolūcijas latviešu tauta izteica domu par latviešu apdzīvotās zemes apvienošanu vienotā Latvijā, piešķirot tai autonomiju. Vēlāk, lai aizstāvētu visas latviešu tautas intereses, tika nodibināta Nacionālā padome, kuras sesijā tika paziņots, ka Latvija, kurā ietilpst Vidzeme, Kurzeme un Latgale, ir autonoma valsts vienība un valsts ārējo un iekšējo iekārtu stāvokli noteikšot Satversmes sapulce un tautas nobalsošana. Līdz ar Latvijas un Padomju Krievijas miera līguma parakstīšanu, Latvijai vairs nebija nekādu agrāko pienākumu , kas saista ar Krieviju. Bēgļi varēja atgriezties atpakaļ tēvzemē. Neatkarīgās Latvijas ideja bija uzvarējusi.
…