Tieši tāpēc raugoties uz mūsdienām, ļoti svarīgs ir fakts, ka tiesību zinātnē un Satversmes tiesas spriedumos ir pausts viedoklis, ka līdzās Satversmei spēkā esoši konstitucionāla ranga akti ir 1918. gada novembra Latvijas Republikas proklamēšanas akts, 1920. gada 27. maija Deklarācija par Latvijas valsti, Neatkarības deklarācija un Konstitucionālais likums . Ap pirmajiem diviem dokumentiem secīgi iesākās un beidzās latviešu tautas pašnoteikšanās process , savukārt ar Neatkarības deklarāciju tika pasludināta Latvijas atjaunošana, balstoties uz kontinuitātes principu. Tas redzams, atsaucoties uz Satversmes sapulces 2007. gada 29. novembra spriedumu - „Pieņemot lēmumu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Augstākā padome nostājās uz 1918. gada 18. novembra Latvijas Republikas tiesiskās platformas. Ar Neatkarības deklarācijas pieņemšanas brīdi Augstākā padome kā Latvijas PSR augstākais valsts varas orgāns atzina par sev saistošu Latvijas Republikas 1918. gada 18. novembra proklamēšanas aktu un uzņēmās veikt Latvijas Republikas neatkarības faktisko atjaunošanu”. Arī pašā Neatkarības deklarācijā izklāstīto faktu juridiskais izvērtējums noved pie secinājuma, ka Augstākā padome atjauno 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas suverēno varu , kas 1940. gadā tikusi nelikumīgi pārkāpta un likvidēta. Respektīvi, tieši pateicoties Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnai un pamatojoties uz 1918. gada proklamēšanas aktu un 1922. gada Satversmi, pieņemot to kā saistošus dokumentus, bija iespējama neatkarības atjaunošana un pirmās brīvvalsts laika institūciju un likumu pārņemšana un to darba turpināšana, kā arī PSRS okupācijas nelikumības pamatošana .
Uz Latvijas proklamēšanas akta normām balstās Latvijas valsts valstiski tiesiskie pamati. Svarīga ir arī akta revolucionaritāte un tā nodrošinātās iespējas Latvijas valsts sekmīgākai attīstībai, piemēram, sieviešu tiesību attīstības un robežlīgumu slēgšanas, kā arī pat starptautiskās atzīšanas ziņā. Proklamēšanas akts ir veidojis Satversmes pamatu un bez tā pieņemšanas par saistošu 1990. gadā nebūtu iespējama Latvijas valsts neatkarības atjaunošana. Līdz ar to ir iespējams secināt, ka šis proklamēšanas akts pamatoti ir atzīts par līdz ar Satversmi vienlīdz nozīmīgu spēkā esošu konstitucionālo aktu, un tā vērtība ir neizmērojama.
…
