Teritorija, kas šodien pazīstama kā Latvija ir apdzīvota kopš 9000.g. pirms mūsu ēras. Pirmās senās Baltu ciltis radās 2000g. p.m.e. pirmajā pusē.
Tās ēras sākumā, teritorija, kas šodien pazīstama kā Latvija, kļuva slavena kā "tirdzniecības krustojums". Slavenais maršruts "no Vikingiem līdz Grieķiem", kas ir minēts senajās hronikās, virzījās no Skandināvijas caur Latvijas teritoriju pa Daugavu uz Seno Krieviju un Bizantijas Impēriju.
Visā Eiropas kontinentā Latvijas krasti bija pazīstami kā dzintara ieguves vieta. Viduslaikos un arī agrāk, vairākās vietās dzintars bija dārgāks pat par zeltu. Latvijas dzintars bija pazīstams pat tādās tālās zemēs kā Senajā Grieķijā un Romas Impērijā.
Mūsu ēras 900.gados senie balti sadalījās atsevišķās tautās. Ar laiku attīstījās 4 tautu kultūras - kurši, latgaļi, sēļi un zemgaļi. Lielākā un visattīstītākā cilts no tām bija - latgaļi. 1100. un 1200. gados kurši saglabāja iebrucēju dzīvesstilu, kas sevī ietvēra laupīšanu un svešu teritoriju demolēšnu. Baltijas jūras Rietumu daļā viņi kļuva pazīstami kā "Baltijas Vikingi". Taču sēļi un zemgaļi šajā laikā bija pazīstami kā miermīlīgi un pārtikuši fermeri.
ZEM VĀCU VARAS
Pateicoties, stratēģiski un ģeogrāfiski izdevīgajai atrašanās vietai, Latvijas teritorija vienmēr tika pakļauta citām - lielākām nācijām un šī situācija noteica Latvijas un tās iedzīvotāju likteni.
1100g. beigās Latviju bieži apmeklēja tirgotāji no Rietumeiropas, kuri tirgojot devās pa Latvijas garāko upi - Daugavu uz Krieviju. XIIgs. beigās ieradās vācu tirgotāji un kopā ar viņiem Kristīgās ticības mācītāji, kuri mēģināja vērst pagāniskās Baltiešu un Lībiešu ciltis pie Kristīgās ticības. Taču Baltieši nevēlējās labprātigi mainīt savu ticību un parašas, un pretojās kristīšanas rituālam.…
