Šķidrās un gāzveida fāzes tilpumi aizņem augsnes kopējās poras. Normālos mitruma apstākļos kapilārās porās (diametrs < 0,03 mm) ūdens noturas un pārvietojas kapilāro spēku ietekmē, turpretim nekapilārās porās ūdens gravitācijas spēku ietekmē aizplūst uz gruntsūdeņiem. Tātad šis ūdens būtu augiem zudis, ja to atpakaļ uz augsnes virskārtu nenogādātu augsnes kapilāru sistēma. Normālos mitruma apstākļos nekapilārās poras aizpilda augsnes gaiss, tā nodrošinot sakņu elpošanu, augsnes aerobo mikroorganismu darbību un gāzu apmaiņu starp augsni un atmosfēru. Kapilāro (menisku) spēku ietekmē ūdens augsnē paceļas pat vairāku metru augstumā, tā nodrošinot augus ar mitrumu. Augsnes ūdens pārvietojas ne tikai vertikālā, bet arī horizontālā virzienā.
Ūdens un gaisa tilpumi auvienmēr atbilst kapilāro un nekapilāro poru tilpumiem, jo arī tad, kad kapilārus aizņem ūdens, uz augšņu daļiņu virsmas ir vēl saistīts gaiss. Arī sausā laikā kapilāros var nebūt ūdens un tos aizpilda gaiss.
Ja kapilārā porainība ir pārāk liela,
augsnē ir maz gaisa, un tas negatīvi ietekmē augsnē un augos notiekošos procesus;
augsnei ir vāja mitruma uzsūkšanas un filtrācijas spēja, tā maz uzkrās mitruma rezerves;
iespējama pastiprināta augsnes ūdens erozija, ja ūdens filtrācija ir vāja.
Pārlieku irdenās augsnēs, kur dominē nekapilārās poras, var verot
labu ūdens uzsūkšanas spēju,
intensīvu gāzu apmaiņu starp augsni un atmosfēru;
ātru augsnes iesilšanu,
strauju organisko vielu mineralizāciju, ja vien augsnē nav mitruma trūkums
Vairumā gadījumu attiecība starp cieto fāzi un kopporainību ir apmēram 1: 1, savukārt kopporainības ietvaros attiecība starp kapilāro un nekapilāro poru tilpumu arī ir l : l vai arī nekapilārā porainība var būt nedaudz lielāka.
Iepriekš minētās attiecības ir stipri aptuvenas, un to skaitliskos lielumus nosaka
augsnes granuiometriskais sastāvs un reakcija;
trūdvielu saturs augsnē;
agrofitocenoze;
augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte;
lietotā augsnes apstrādes un sējas tehnika,
meteoroloģiskie apstākļi, it sevišķi ziemas sals un augsnes mitrums.
Mainoties augsnes cietās fāzes un kopporainības attiecībām, izmainās augsnes sakārtas blīvums. Tā kā noteicošā loma kultūraugu ražības veidošanā ir zemes virsējam slānim - augsnei, bet laukkopi savukārt interesē augsnes auglīgākā daļa - aramkārtā, tad arī visbiežāk runā par augsnes aramkārtas sakārtas blīvumu Nepievēršot pienācīgu uzmanību augsnes dziļākajiem horizontiem, tiek zaudēts daudz no potenciāli iespējamām kultūraugu ražām, jo augšņu auglību un īpašības lielā mērā nosaka arī dziļākie augšņu horizonti.
…
