Secinājumi.
Uzņēmējdarbība ir cieši saistīta ar lēmumu un lēmumu pieņemšanas procesu. Lēmums ir izvēle, ko ir jāizdara, lai sasniegtu kādu mērķi. Lēmumu veido gan iekšējie, gan ārējie apstākļi, tās ir pārmaiņas uzņēmuma iekšējā vidē vai arī vispārīga inovācija ārējā vidē. Kad rodas šie apstākļi uzņēmumam ir jārīkojas, sākas lēmumu pieņemšanas process, kas sastāv no vairākām darbībām, lai lēmums tiktu pieņemts pareizs un nekļūdīgs.
Lēmumu pieņemšanas process sākas no problēmas idetificēšanas, kad ir novērota vai konstotēta problēma, uzņēmums sāk pētīt un analizēt esošo informāciju, tādā veidā tiek formolēta problēma un atrasti tās cēloņi. Svarīgi ir uzsākt cēloņu novēršanu, tādā veidā tiks atrisināta problēmas sakne, lai turpmāk atrisinātu pašu problēmu. Tiek sastādīts plāns, kurā tiek apsvērti visi iespējamie riski un draudi. Kad plāns ir sastādīts, var uzsākt to īstenošanu. Būtiski, šī procesa laikā ir sekot jaunajai informācijai un aktualitātēm, un ir jābūt gatavam rīkoties ārkārtas situācijās.
Šajā lēmumu pieņemšanas procesā var tikt iesaistīti vairāki cilvēki, bet tikai vadītājs vai atbildīgais pieņem gala lēmumu. Tātad, lai lēmumu pieņemšanas process būtu veiksmīgs, svarīgs ir vadītājs, kas motivē citus virzīt lēmumu procesu, kā arī pieņemt galējo lēmumu.
Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Herberts Saimons, pētot lēmumu pieņemšanas teoriju, atzina, ka lēmumi ir ierobežoti, racionāli, jo menedžeriem nav iespējams būt pilnīgas informācijas vidē, līdz ar to nejaušība un nenoteiktība ir pieņemama kā norma.
Solžeņicins reiz rakstīja ,, Ja tas būtu tik vienkārši, ka pastāvētu tādi melni cilvēki, kas ar ļaunu parātu strādā melnus darbus, un ka tos vajadzētu tikai nošķirt no mums, pārējiem, un iznīcināt. Bet līnija, kas atdala labu no ļauna, šķērso katra cilvēka sirdi. Un kurš tad iznīcinās daļu no savas sirds?‖ (Solzhenitsyn, 1974) Ar savu nekļūdīgi stratēģisko skatījumu Solžeņicins bija nonācis līdz lietas būtībai – cilvēka sirdij.Tie, kuri ir gatavi tikumiski pārveidot savu sirdi, ir vadītāji un līderi, bet tie, kuri izvēlas to nedarīt –ir neveiksminieki.…
