Pēdējā laikā daba priecina mūs ar to, kā mums nepietika visu ziemu – ilgi gaidītu siltu laiku. Aukstums un sals beidzot palikuši tikai mūsu sirds dziļumos, un cilvēki ar prieku turpina baudīt modrinošu pavasara svētku noskaņojumu. Neskatoties uz dažādu pilsonisku svētku aktuālitāti mūsdienu sabiedrības dzīvē, vairāki baznīcas un tautas pasākumi joprojām ir atzīmēti kā sarkanās kalendāra dienas. Tajā skaitā arī Lieldienas – burvīgi ģimenes svētki, kuru svinēšana ir ne tikai interesants, bet arī aktuāls jautājums, jo tā tikko pagāja gan luterāņiem, gan katoļiem, bet tajā pašā laikā pareizticīgie tikai gatavojas šim pasākumam.
Protams, gandrīz katram it kā jāzin vismaz Lieldienu tradīcijas – olu krāsošana un pashas ēšana, kuras daudzās ģimenēs jau kļuvušas par banalitāti, kā arī baznīcas apmēklēšana, kura kļuvusi neiespējama mūsu trakajā dzīves ritmā. Sanāk tā, ka visādu ārēju faktoru dēļ mēs zaudējam pašu galveno – komunikācijas iespējas cilvēku starpā, jo jebkādi lieli ģimenes svētki ir viens un pat dažkārt vienīgais iemēsls sapulcēties kopā mazbērniem un vecvecākiem, brālēniem un māsīcām, kā arī bērniem beidzot papusdienot kopā ar vecākiem. …