Šī darba mērķis ir izprast jēdziena definēšanas vajadzību. Saprast, kā pareizi izveidot definīcijas pielietojot dažādas definēšanas formulas.
Metodes šī uzdevuma izpildīšanai ir I.Vedina”Lopģika”, J.Vedina “Formālā loģika” un “Loģika V.Kiripova redakcijā” grāmatu izpēte.
Zinātniskajā un praktiskajā darbībā bieži rodas nepieciešamība atklāt to jēdzienu saturu, ar kuriem jāoperē. Jēdzienu saturs ir priekšmeta būtisko pazīmju kopums, tāpēc atklāt kāda jēdziena saturu nozīmē norādīt visas tā būtiskās pazīmes. Bet, tā kā nosaukt visas būtiskās pazīmes ir samērā grūti, loģikā apskata operāciju, kas vienkāršo šo uzdevumu. Loģisko operāciju, kas atklāj jēdziena saturu, sauc par definēšanu.1 Definēšana ir loģiskā darbība, kas atklāj jēdziena galveno saturu. Definēšanas rezultāts ir definīcija.2 Piemēram, jēdziena “zādzība” rezultāts ir šāda definīcija “Zādzība ir valsts vai personiskā īpašuma nolaupīšana”.
No latīņu valodas tulkojot “definito” burtiskā tulkojumā nozīmē “gals”, “robeža”. Tātad definīcija ir jēdziena precīzas robežas noteikšana, kas atdala kādu priekšmetu vai parādību no citiem līdzīgiem priekšmetiem vai parādībām.
Jebkurā definīcijā izšķir definējamo jēdzienu un definētāju jēdzienu.3 Definējamā objekta jēdzienu sauc par definējamo jēdzienu. Īpašību un attiecību jēdzienu, ar kuru starpniecību tiek aprakstīts dafinējamais objekts, sauc par definētāju jēdzienu.4 Izskatīsim definīciju “Kriminālkodekss ir likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas krimināltiesību normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā”5 Šajā definīcijā definējamais jēdziens ir “kriminālkodekss”, bet definētājs jēdziens - “likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas krimināltiesību normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā”.…
