Arī mūsdienās šīs problēmas pastāv. Ne jau visiem šodien ir darbs, ne visiem ir īpašumi un ne katram katru dienu ir maizes gabals. Ne visi bērni var apmeklēt skolu. Uz ielām pilsētās ir redzami ubagi, „bomži”- cilvēki , kuriem nav māju.
Šodien mūsu valstī nav ne krievu, ne vācu valdītāju, tomēr īsta brīvība vēl nav sasniegta- mums mēģina uzspiest svešu valodu. Nav jau iebildumu pret pašu valodu- katra valoda, ko apgūstam, ir mūsu bagātība, bet nav tomēr pārliecības, ka tik mazai valstij būtu nepieciešama otra valsts valoda. Tātad- vēl neesam saimnieki savā zemē. Brīvības cīņa , kā redzam, nav galā.
Lugā skatāma arī cīņa starp labo un ļauno. Arī ļaunuma mūsdienās netrūkst. Pietiek noskatīties kaut vai vienu „Degpunktā” pārraidi, lai to saprastu. Un arī ziņu raidījumos ir ļoti daudz sliktu ziņu. Reizēm, ziņu raidījumus skatoties, pat liekas, ka nekas labs vispār nenotiek. Tā jau, protams, nav, notiek arī labas lietas- cilvēki vāc ziedojumus slimajiem bērniem un pieaugušajiem, kuriem tas nepieciešams, ģimenes dzied ( raidījums- šovs „Dziedošās ģimenes” u. t.t.
…