Maize ir produkts, kas ir pazīstams cilvēkiem kopš sen seniem laikiem. To lieto savā uzturā visi cilvēki neatkarīgi no vecuma vai ienākuma līmeņa. Maize ir produkts, kas nekad neapnīk un kuram vienmēr ir pieprasījums, tāpēc maize bija, ir un būs viena no pārtikas tirdzniecības pamatkategorijām. Tirgū tiek piedāvāts ļoti plašs maizes un maizes izstrādājumu sortiments. Tāpat tirgū arī ir daudz maizes ražotāju.
Par cik maize ir visiem pieejams un plaši lietojams produkts, man radās interese par situāciju, kas pastāv maizes tirgū, par ražotājiem, par pieprasījumu un piedāvājumu. Tieši tāpēc par sava kursa darba tematu es izvēlējos “Maizes tirgus analīzi”.
Mana kursa darba mērķis ir izvērtēt un izanalizēt maizes tirgus pašreizējo situāciju.
Mana kursa darba uzdevumi ir sekojoši:
noskaidrot lielākos maizes ražotājus;
noskaidrot un izanalizēt maizes tirgus sadalījumu;
raksturot maizes tirgus tendences un problēmas;
izvērtēt baltmaizes un rupjmaizes tirgus segmentus;
izvērtēt sagrieztās un nesagrieztās maizes īpatsvaru tirgū;
izvērtēt un izanalizēt maizes cenu;
noskaidrot maizes patēriņu Latvijā;
veikt mārketinga pētījumu par maizes tirgu.
Maize ir izstrādājums, kas gatavots no maltiem graudiem - miltiem, kam pievienots ūdens vai piens, kā arī irdināšanas un cepšanas līdzekļi. Masa tiek rūpīgi maisīta, raudzēta un cepta.
Pateicoties savam sastāvam, maize ir viens no svarīgākajiem pārtikas produktiem. No šī, it kā vienkāršā, ikdienas produkta, cilvēks iegūst visas organismam nepieciešamās uzturvielas sabalansētā daudzumā.
Runājot par vēsturi, ir jāatzīmē, ka maizes cepšanas aizsākumi meklējami jau pirms mūsu ēras. Labības dzimtene nav zināma, tomēr pētnieki uzskata, ka savvaļā tā auga Ziemeļāzijā. Ir vēsturiskas liecības, ka labību audzēja feniķieši un pārdeva to citās valstīs. Labības audzēšana bija plaši izplatīta arī Ēģiptē un no turienes nonāca Grieķijā.
Sākumā cilvēki gatavoja graudu putru un mēģināja arī apcept šādus putras raušus. Vēlāk mūsu senči iemācījās graudus smalcināt, rezultātā tika iegūti milti un no tiem gatavoja mīklu. Taču maize netika raudzēta, tāpēc iznāca visai blīvi plāceņi, kurus cepa uz karstiem akmeņiem vai podos. Vēlāk cilvēki iemācījās raudzēt mīklu un maize kļuva poraina. Šāds maizes pagatavošanas veids bija pazīstams jau sirmā senatnē. Piemēram, Vecā Derība liecina, ka ebreji pazina gan neraudzēto (macu), gan raudzēto maizi. Kopš tiem laikiem maizes gatavošanas veids nav mainījies – pilnveidojušās tikai maiznieku izmantotās tehnoloģijas.
Mūsdienās, lai uzlabotu maizes garšas īpašības, mīklai pievieno dažādas piedevas: klijas, garšvielas, sēklas, sojas graudus, auzu pārslas, kaltētu papriku, burkānus, riekstus un citas piedevas.…
