Secinājumi.
1.SEPA maksājumu telpas izveide ir būtiski ietekmējusi Eiropas integrāciju finanšu
apmaiņas tirgos, ieviešot vienotu maksājumu sistēmu iekšzemes un pārrobežu
maksājumiem, kā arī izstrādājot mūsdienās aktuālus norēķinu instrumentus - kredīta
pārvedumus, tiešā debeta maksājumus un karšu maksājumus.
2. Latvijas Bankas pārrauga un uztur 2 maksājumu sistēmas – TARGET2 sistēmas
komponenti TARGET2-Latvija un EKS maksājumu klīringam un zibmaksājumu
apstrādei.
3. TARGET2 maksājumu sistēma ir Eiropas vadošā maksājumu sistēma, kas ļauj ES
bankām veikt liela apjoma savstarpējus naudas pārvedumus reālā laikā. TARGET2
sistēma un tās komponentes, ieskaitot TARGET2-Latvija, nodrošina finanšu stabilitāti,
brīvu naudas plūsmu pāri robežām un veicina attiecīgās valsts un Eirosistēmas vienotās
monetārās politikas īstenošanu, tādēļ šīs sistēmas darbība ir vitāli svarīga ne tikai
nacionālā, bet arī Eiropas līmenī. Šī iemesla dēļ TARGET2 tiek uzskatīts par SEPA
maksājumu telpas mugurkaulu.
4. EKS jeb elektroniskā klīringa sistēma ir neliela apjoma maksājumu apstrādes sistēma, kas
nodrošina maksājuma rīkojumu apstrādi iekšzemes un pārrobežu darījumiem visā SEPA
telpā. Kaut arī sistēma finanšu risku menedžmenta ziņā ir mazāk nozīmīga, tomēr tās raita
darbība ir būtiska visai sabiedrībai - kā uzņēmējiem, tā arī fiziskām personām, veicot
ikdienas neto norēķinus.
5. Sākot ar 2017. gada 28. augustu, Latvijas Banka ieviesa jaunu maksājumu inovāciju –
zibmaksājumus jeb ātrus maksājumus, kas tiek apstrādāti dažu sekunžu laikā. Sistēmas
darbība atšķiras no citām, nodrošinot nepārtrauktu darbību 24 stundas dienā, 7 dienas
nedēļā, 365 dienas gadā. Šāda tipa ātrie maksājumi pārtop par starpbanku maksāšanas
standartu teju visā eiro zonā.…
