Secinājumi
Bez mārketinga pētījumiem mūsdienās nav iespējams iztikt un attīstīties nākotnē, tie ir visu mārketinga lēmumu pamats.
Mārketinga pētījumi ir sevišķi būtiski, ja tirgū tiek plānots ieviest jaunu produkciju, jo ar mārketinga pētījumu palīdzību iespējams uzzināt iespējamo reakciju no patērētāju puses un veikt nepieciešamos uzlabojumus.
Pētot mārketinga procesus ir skaidri un saprotami jānosaka pētāmais mērķis un objekts. Jāizveido kodolīga hipotēze, kas nedrīkst būt vispārīga un divdomīga.
Mārketinga pētīšanas pieci posmi savā starpā ir saistīti, bet, neskatoties uz to, katram posmam atsevišķi ir jāpievērš īpaša uzmanība, pretējā gadījumā iegūtie rezultāti nesniegs meklēto informāciju un atbildes kā arī radīs liekus zaudējumus organizācijai.
Ir iespējami gadījumi, kad arī absolūti precīzi apkopoti mārketinga pētījuma dati nespēs sniegt atbildes. Kā arī var rasties situācijas, kad konkurentiem radusies pieeja šiem datiem par kādu konkrētu uzņēmumu.
Savāktās informācijas apstrāde, analīze un novērtēšana ir atbildīgs process, lai iegūtā informācija apmierinātu pētījuma rezultātu. Šajā posmā atklājas būtiskākās kļūdas, kuras citādā veidā mēs varam nepamanīt.
Pētījuma plāns ir nozīmīgs solis priekš pilnvērtīga gala rezultāta iegūšanas, jo izstrādājot plānu tiek padomāts par visiem aspektiem un procesiem, kurus būs nepieciešams veikt līdz gala rezultātam.
Datu savākšanas metodes izvēle ir kritiskais punkts mārketinga pētīšanas procesā. Pirms izvēlēties datu savākšanas metodi, ir jāapspriež un jāizvērtē daudz un dažādi faktori un izvēles varianti.
Izdala 3 pētniecības metodes:
1. novērošana;
2. apsekojums (aptauja);
3. eksperiments
Katrai no datu savākšanas metodēm ir savas priekšrocības un savi trūkumi. Novērošana nodrošina piefiksēt patiesu referentu attieksmi, tai skaitā arī neprognozētu, ko ne vienmēr var iegūt ar aptaujas metodi. Aptaujās cilvēki var izteikt nepatiesas atbildes, taču novērojuma procesā novērotājs redz referenta attieksmi tādu, kāda tā ir, nevis kādu to atceras vai vēlās sniegt pats referents. Anketēšana savukārt ir ērtāk pārskatāma un apkopojama, ir iespējams apsekot ievērojami lielāku cilvēku grupu, kā arī ir iespējams uzzināt tādu informāciju, ko, veicot novērošanu, ārēji nevarētu piefiksēt (šaubas, interesi, bailes u.c.), bet ko var uzzināt tikai cilvēkam tieši uzdodot interesējošo jautājumu. Eksperiments, savukārt, bieži vien ievieš vislielāko uzticību, it īpaši laboratorijas eksperiments, taču vienlaicīgi tā ir arī salīdzinoši dārga metode.
Pētījuma rezultātu pārskata sagatavošana ir noslēdzošais mārketinga pētījumu posms.
Svarīgākais, kas jāievēro, sagatavojot pārskatu, ir skaidrība. Pārskatam ir jābūt saprotamam jebkuram cilvēkam un tajā jābūt akcentētām svarīgākajām lietām.
…
