„Latviešu gadskārtā četri ekliptikas punkti, kas arī ir astronomisko gadalaiku sākumi, atzīmēti ar gadskārtu svinībām: Ziemassvētkiem, Lieldienām, Jāņiem un Miķeļiem.” [3, 17]
Ziemassvētki ir saulgrieži, kad tumsu uzvar gaisma, dienām kļūstot garākām. Latvieši svin gaismas atgriešanos pēc gada visgarākās nakts. Katra cilvēka spēkos ir vairot gaismu, izpaužoties rituālos, spēlēs, dziesmās. Tie ir jaunas dzīvības, gaismas, auglības un cerības svētki. Ļoti svarīga ir gatavošanās Ziemassvētkiem un to sagaidīšana. Sevišķa uzmanība tiek pievērsta mājas, sētu un istabu uzkopšanai un arī dekorēšanai. Pušķojumiem piemīt dažādas nozīmes:
spēja atvairīt ļauno spēku iedarbību uz cilvēkiem un priekšmetiem, tam kalpo dadži, pīlādži, nātres, usnes u.c.;
spēja koncentrēt kosmisko enerģiju, to veic puzurs, kas simbolizē visuma modeli;
spēja saistīt godus ar viņsauli caur senajiem rotājumiem, ar putnu atdarinājumiem uzņem paaudžu enerģiju.
Telpas rotā ar dažādiem puzuriem, saulītēm, putniem. Rotājumiem izmanto dažādus augus, puķes, kas jāvāc laikus un jāizkaltē. Var lietot salmenes, kaķpēdiņas, blusenes, smilgas, baltās sūnas, viršus, lāčauzas, kokrozītes, vizuļus, niedres, rudzu un kviešu salmus. Lieto arī egļu un paegļu zarus, bērzu zarus bez lapām, kas greznoti ar putnu spalvām, skaliņiem, olu čaumalām, lupatiņām, ēveļu skaidām, dziju.
„Pirms svētkiem ļaudis arī rūpējas par apģērbu, apaviem un rotām. Greznums tērpā un rotā piederas pie visām senajām gadskārtas svinībām un godiem, jo Dievam tīk daiļums un iznesība.” [3, 153]
Saimnieka galvenais pienākums ir pirms svētkiem apmaksāt visus rēķinus un atalgot kalpus.
Ļaudis parasti savu greznību un bagātību pienācīgi apdzied, pievēršot uzmanību kamanām un kumeļiem.…
