Masu mediju ietekme uz iedzīvotājiem

„Cilvēka dzirde uztver vidēji 50 bitus sekundē. Daudz efektīvāka ir redzes uztvere. Acs tīklene spēj uztvert 7*108 bitus sekundē, no tiem smadzeņu redzes centrus sasniedz apmēram 5*108 biti sekundē. Tomēr cilvēka apzināti uztvertā informācija ir daudz mazāka: 25-50 biti sekundē. Te interesanti salīdzināt – ja ar dzirdi uztvertā informācija gandrīz visa sasniedz mūsu apziņu, tad no tik bagātīgās vizuālās informācijas mēs spējam apzināties tikai niecīgu daļiņu. Tas nepārprotami liecina, ka vizuālā pasaules uztvere nes nesalīdzināmi bagātāku informācijas klāstu nekā sadzirdamā” (Siliņš, 1999).
Sabiedrība informāciju iegūst no preses, radio, televīzijas, no grāmatām, interneta, kā arī sazinoties vienam ar otru, kas lielā mērā arī rada sabiedrības attieksmi dažādos jautājumos. Informācija, kas tiek iegūta, kādu tā atstāj vienaldzīgu, savukārt kādu citu tā var aizskart līdz sirds dziļumiem. Medijos redzētais, lasītais, kā arī noklausītais maina cilvēkos dažādus stereotipus un ir pat gadījumi, kad tiek ietekmēta sociālā uzvedība.
Zinātnes un tehnikas sadarbība ir izveidojusi jaunu cilvēku sazināšanās veidu – masu komunikāciju – ziņojumu plūsmu, kas adresēta relatīvi anonīmai, skaitliski pietiekami lielai un visai neviendabīgai auditorijai (Sociālā psiholoģija).
Latvijas Republikas likumā, kas pieņemts 20.12.1990. gadā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” – teikts, ka prese un citi masu informācijas līdzekļi ir avīzes, žurnāli, periodiskie izdevumi, arī televīzijas un radio raidījumi, kinohronika, informācijas aģentūru paziņojumi, audiovizuāli ieraksti, programmas, kas paredzētas publiskai izplatīšanai.…