Sabrūkot Padomju Savienībai Centrālajās un Austrumeiropas valstīs ir krasi mainījušās politiskās un ekonomiskās sistēmas, kā arī uzskati par valsts un privātā sektora lomu kopējā sabiedrības attīstībā. Liela loma un vadīšanas funkcijas iespējas ir nodota sabiedrības (indivīdu, komersantu u.c.) rokās, pašiniciatīva un privātā sektora attīstība ir uzskatama par pirmajiem soļiem uz demokrātiskas valsts pārvaldes veidošanos. Augstais bezdarba līmenis, inflācija, korupcija, spekulācijas – tie ir tikai nedaudzi vēstneši, kas sagaidīja daudzas valstis izstājoties no komandekonomikas, un „..šo procesu varēja kompensēt tikai ar iespaidīgu uzplaukumu mazo un vidējo uzņēmumu radīšanas procesā. Īpaši dramatiski pārmaiņas skārušas tādas valstis kā Bulgāriju, Rumāniju, Slovākiju un Čehiju, jo tur pirms ekonomisko reformu sākuma nepastāvēja nekāda veida privāta uzņēmējdarbība.”1 „Laika periodā no 1996.gada līdz 2002.gadam IKP Latvijā ir palielinājies vidēji par 5,8% gadā (tas ir aptuveni divas reizes straujāk nekā ES un pusotras reizes straujāk nekā vidēji ES kandidātvalstīs).”2
Pēdējo gadu statistika liecina par pozitīvām tendencēm jaundibināto uzņēmumu skaita pieauguma ziņā statistika3 rāda, ka 2003. gadā kopumā ir reģistrēti 7690 jaundibinātu uzņēmumu, 2004. gadā – 10 228 jaundibinātu uzņēmumu, kas ir par 33% vairāk nekā 2003. gadā, turklāt šis ir bijis lielākais pieaugums pēdējo astoņu gadu laikā. „2005. gada pirmajā pusē pēc Latvijā bija 53 000 ekonomiski aktīvu komersantu un komercsabiedrību (bez zemnieku, zvejnieku saimniecībām un pašnodarbinātām personām, kuras veic saimniecisko darbību), no kurām vairāk nekā 99% atbilda – mazo MVU kategorijai (ņemot vērā tikai strādājošo skaitu). Latvijā ekonomiski aktīvo MVU sadalījums pēc to lieluma ir līdzīgs tam, kāds tas ir ES valstīs: mikrouzņēmumi – 76%, mazie uzņēmumi – 20%, vidējie uzņēmumi – 4%.” 4 Komercdarbības atbalsta kontroles likums5 definē, ka:
vidējie uzņēmumi: darbinieku skaits: 50 – 249, gada apgrozījums nepārsniedz 50 milj. eiro, gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 milj. eiro;
mazie uzņēmumi: darbinieku skaits: 10 – 49, gada apgrozījums nepārsniedz 10 milj. eiro, gada bilances kopsumma nepārsniedz 10 milj. eiro;
mikrouzņēmumi: darbinieku skaits: 1 – 9, gada apgrozījums nepārsniedz 2 milj. eiro, gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 milj. eiro.
2. Finanses – MVU attīstību kavējošs faktors
Definējot kavējošos faktorus, darba autors apzināja pieejamos informācijas resursus, kas objektīvi atspoguļotu reālos „klupšanas akmeņus”, kas saistīti ar finansiālo aspektu. Komercdarbības iekšējās finansēšanas nodrošināšanā galvenās problēmas saistītas ar to, ka uzņēmumu pamatkapitāls ir pārāk mazs vai uzņēmuma darbība nenes pietiekošu peļņu un uzņēmumi, lai iegādātos sev nepieciešamos ražošanas iekārtas, automašīnas utml. lietas spiesti meklēt līdzekļus no ārējiem finansu devējiem. Finanšu pieejamība jeb ārējā finansējuma piesaiste uzņēmējdarbības attīstībai – ir virkne kavējoši faktori, kas kavē MVU uzsākt uzņēmējdarbību vai veikt uzņēma attīstības procesus.…
