"Meistars un Margarita"

Teksts manī izraisa pārdomas par dzīvi un par to, cik tā īstenībā ir netaisnīga un barga. Cilvēkam dažkārt nākas skatīties patiesībai acīs un dzirdēt to, ko nemaz nav gaidījis, kā tas bija , piemēram, Berliozam par viņa nāvi. Netaisnīga tā ir, jo izšķir laimīgu cilvēku dzīvi un mīlestību. Interesants fakts man likās, ka cilvēki, lai tikai būtu kopā, ir gatavi darīt jebko, arī iet uz elli ar pašu nelabo. Savā grāmatā autors parāda to, ka ne vienmēr dzīvē var uz kādu paļauties, un domāt, ka tas ir īsts draugs. Var gadīties, ka šis cilvēks nodara sāpes un vilšanos. Tas labi parādīts Meistara stāstītajā par draugu Aloīziju. Par grāmatu man ir tikai pozitīvas domas, jo izlasot to, var uzzināt daudz ko jaunu un interesantu.
Romānā tiek iekļautas vairākas problēmas, kā cilvēka dzīve, velns un tā izdarības uz zemes. Kamēr Dievs valda pār pasauli, ierodas sātans un visu izjauc, liekot cilvēkiem jukt prātā. Tomēr pati galvenā problēma ir Meistars un Margarita, kuru laime ir šķirta, kuri dzīvo viens no otra šķirti. Meistars ir psihiatriskajā slimnīcā, bet Margaritai ir vīrs, ar kuru viņa nav laimīga. Problēma pamazāk tiek risināta, jo Margarita atsakās no visiem labumiem, kas viņai ir pie vīra, un kļūst par raganu, lai tikai būtu kopā ar savu mīļoto. Viņa sadarbojas ar sātanu un tā svītu. Problēma ir arī tā, ka Meistars sāka rakstīt romānu, bet nevar to pabeigt, jo manuskriptu viņš sadedzināju, bet tagad vairs nevēlas romānu atsākt.

…