“Mūžīgā filosofija”1 - termins, kas ikdienas cilvēku prātos un valodā ir reti sastopams, bet ko
tas īsti nozīmē? Ko mēs domājam, kad lietojam šo vārdu savienojumu? Un vai tik tiešām ir iespējams to skaidri definēt? Šie ir tikai daži jautājumi, ar kuriem saskaras jebkurš, kas vēlas ne tikai noskaidrot ko nozīmē jēdziens “mūžīgā filosofija”, bet arī izprast, kāda ir tā doma, kas slēpjas zem šiem vārdiem.
Lai arī cik dīvaini tas nebūtu, bet ar mūžīgo filosofiju saskārušies esam mēs visi, un nav svarīgi, vai tas ir bijis apzināti vai nejauši. Mūžīgā filosofija ir cieši saistīta ar teoloģiju, un patiesi, arī katrā pasaules kultūras teoloģijā, vienā vai otrā veidā, ir aplūkots jautājums par šo tēmu.
Dažādās kultūrās, protams, šīs problēmas izpratne un izteiktās universālās patiesības atšķiras, taču vadlīnijas, pēc kurām ir būvēta reliģiskā, mītiskā pasaule, kā tiek izklāstīta universālā patiesība, pārsvarā visām ir kopīgas.
Šī referāta ietveros, vienkāršā valodā, centīsimies noskaidrot un izprast, kāda ir mūžīgās filosofijas pamatdoma, aplūkosim termina veidošanās vēsturi, kā arī iedziļināsimies dažādu kultūru
un reliģiju versijās par šo tēmu.
1. Vēsture.
Pirms mēs sākam runāt par kaut ko tik sarežģītu un universālu kā mūžīgā filosofija, mums vispirms ir nepieciešams noskaidrot idejas pirmsākumus, tās vēsturiskos attīstības punktus, kā arī, īsi apskatīt pāris, šajā referātā biežāk lietoto ticību galvenos faktus un idejas.
1.1. Jēdziens “Mūžīgā filosofija”
Ideja, kas slēpjas zem šī termina noteikti ir tikpat veca kā pasaule, taču jēdziens “mūžīgā
filosofija” mums ir pazīstams tikai kopš renesanses laikiem. Pirmo reizi jēdziens tika lietots itāļu teologa, humānista un rakstnieka Agostīno Steuko (Agostino Steuco) 1540. gadā izdotajā grāmatā De perenni philosophia libri X2. Viņš mūžīgo filosofiju definēja kā absolūto patiesību, kas cilvēkam tiek atklāta pēc nāves. Kā patiesību, ko cilvēks savas dzīves laikā ir aizmirsis, un spējis redzēt tikai fragmentāri, pa mazām daļiņām3. Savukārt, tikai 17. gadsimtā, pateicoties vācu filosofam, matemātiķim un erudītam Gotfrīdam Leibnicam4, šis termins sāka iegūt popularitāti.…
