Demokrātiskā stila vadītājs bieži lieto iekšējo pozitīvo motivēšanu, tādu kā apmierinātība ar darbu, labas attiecības starp kolēģiem. Šādi stimuli neprasa papildu materiālos resursus un ceļ darba ražīgumu. Līderis katrā ziņā cenšas morāli atbalstīt grupu. Kritizējot ir lietišķs un uzmanīgs, lai neaizvainotu darbiniekus, kā arī piesardzīgs kādu uzslavējot, lai kolektīvā kopumā saglabātos labvēlīga gaisotne un labvēlīga attieksme pret citu darbu.
Salīdzinot ar autoratīvo stilu, demokrātiskā vadīšanas stila trūkums ir lēnāka lēmumu pieņemšana. Daudz laika jāveltī pārrunām grupā. Ne vienmēr visi piekrīt kādam lēmumam, tādēļ ir jāpieņem kompromisi, kas nevienmēr ir tie labākie. Tāpēc demokrātisko vadīšanas stilu var īstenot darbā ar zinošiem cilvēkiem, kuri ievēro ētiskās normas un kopējās intereses.
Katram vadīšans stilam ir sava lietošanas joma un apstākļi, kuros tas dod pozitīvu rezultātu. Neatbilstošos apstākļos un darbā ar neatbilstošiem cilvēkiem ikviens stils dos tikai negatīvu rezultātu. Taču pastāv tendence meklēt vienīgo, visos apstākļos labāko stilu. Daži autori uzskata, ka lielākajā daļā situāciju vienpersoniskais vadīšanas stils ir efektīvāks. D. Makgregors par “labāko” atzinis t.s. Labvēlīgi autoritatīvo vadīšanas stilu, jo:
lielākā daļa vadītāju ir spēcīgas autoritātes, tādēļ tiem ir grūti pieņemt demokrātisko vadīšanas stilu un strādāt kopā ar padotajiem;
organizācijai stratēģiski svarīgākos lēmumus pieņem tās galvenie vadītāji, un tas ietekmē organizācijas darbību ilgstošā laika periodā, tādēļ jāizvairās no nekompetentiem spriedumiem;
vadošie darbinieki vēlas būt droši par sevu un savu darbu, tādēļ labprātāk lēmumus pieņem paši, nevis kopā ar padotajiem;
darbinieki līdzdalību vadīšanā varētu saprast kā veto tiesības lēmumu pieņemšanā, un tas var novest pie bezatbildības darba veikšanā.
D. Makgregors apgalvo, ka, salīdzinājumā ar demokrātisko vadīšanas stilu, labvēlīgi autoritatīvais stils ir daudz reālistiskāks un piemērotāks vadīšanas darbam. Taču viņš nedomā, ka vadītājam būtu jāietekmē darbinieki, viņu uzskati vai dzīvesveids.
R. Likerts izdala četras vadīšanas pamatsistēmas vai stilus, balstoties uz Mičiganas Universitātes zinātnieku grupas pētījumu rezultātiem.
…
