Darbā apskatīti Šķiedru Optikas Pārraides Sistēmu (ŠOPS) darbības principi, strukturālā shēma, parametri. Sīkāk aplūkotas svarīgākā parametra – vājinājuma mērījumu metodes un principi. Dots mērījumu novērtējums un kļūdu rašanās cēloņi.
Pārraidāmās informācijas apjomi pieaug milzīgā ātrumā, tāpēc nepieciešamas arvien ātrdarbīgākas un efektīvākas pārraides sistēmas ar ļoti plašu frekvenču joslu. Sakaru nozarē nepārtraukti tiek meklēti jauni risinājumi, kā efektīvi pārraidīt milzīgu informācijas daudzumu lielos attālumos. Sakaru speciālistus piesaistīja fakts, ka, veicot pārraidi optisko viļņu diapazonā (λ = 1 μm, f = 3.1014 Hz), viņu rīcībā būtu gandrīz neierobežota frekvenču josla.
20. gadsimta piecdesmitajos gados radās optoelektronika, kas ar optiskajām metodēm realizēja to, ko agrāk realizēja ar elektriskajām. 1955. gadā tika atklāts koherenta starojuma avots – lāzers. Pirmā telefona sarunas pārraide pa optisku šķiedru tika veikta jau 20. gadsimta sešdesmitajos gados. Toreiz zemās stikla kvalitātes dēļ vājinājuma koeficients α ≈ 1000 dB/km, bet jau septiņdesmito gadu sākumā tika iegūts stikls ar vājinājuma koeficientu α < 2 dB. Sākās strauja ŠOPS attīstība, un mūsdienās visās galvenajās sakaru maģistrālēs tiek izmantoti tieši optiskie kabeļi.
Svarīgākais optisko šķiedru parametrs ir vājinājums, kurš nosaka pārraides attālumu. Vājinājums raksturo attiecību starp ieejas un izejas jaudu optiskajā sakaru līnijā. Vājinājums galvenokārt ir atkarīgs no optiskās šķiedras konstrukcijas, tāpēc ir izstrādātas speciālas starptautiskas rekomendācijas, kuras nosaka optisko šķiedru optimālos parametrus.
Optisko kabeļu sagatavošanā, ražošanā un ekspluatācijā ir nepieciešami mērījumi. Jāmēra optisko šķiedru ģeometriskās, mehāniskās un optiskās īpašības. Mērījumiem nepieciešamas metodes ar augstu precizitāti un pēc iespējas mazākām kļūdām. Svarīgi zināt mērījuma gaitā radušos kļūdu cēloņus un vērtības.
Mana darba mērķis bija izpētīt vājinājuma mērījumus un ar tiem saistītās problēmas, tāpēc iepazinos arī ar ŠOPS darbības principiem, strukturālo shēmu un parametriem.
Par darba empīrisko bāzi galvenokārt izmantoju lekciju konspektus ŠOPS.
…
