IEVADS
Šajā darbā esam nolēmuši apskatīt un analizēt mērķa mārketinga nepieciešamību un nozīmi Latvijas alus darītavu praktizētajā darbībā, apskatot Latvijas lielāko alus darītavu “Aldaris” un citas Latvijas alus darītavas kā divas atšķirīgas vienības. Mūsu mērķis ir pierādīt mērķa mārketinga nenovērtējamo nozīmi gan alus darītavu, gan jebkura cita uzņēmuma attīstībā. Mūsu uzdevumi šajā darbā ir izpētīt tirgus segmentāciju, mērķtirgus noteikšanu un produkta pozīciju nostiprināšanu Latvijas alus tirgū.
Piedāvājot preci jebkurā tirgū, ražotājam ir jāsaprot, ka tas nevar apkalpot visus šā tirgus pircējus pat tad, ja to ļautu ražošanas jaudas (nāktos ražot ļoti plaša sortimenta preces salīdzinoši mazā daudzumā, kas neizbēgami novestu pie izmaksu palielināšanās un noieta tirgus zaudēšanas). Jāņem vērā, ka pircēji attiecīgo preci izlieto dažādi, bet svarīgākais – to iegādei ir dažāds motivējums. Tāpēc pareizāk ir iedalīt pircējus pēc šiem motīviem un citām pazīmēm un pēc tam piedāvāt preci, kas radīta, maksimāli ievērojot šīs pazīmes. Tātad ir jāorientējas uz mērķtirgu.
Taču pie šāda secinājuma reti kurš no lielajiem uzņēmējiem ir nonācis uzreiz, jo detalizēta tirgus izpēte un analīze ir ne tikai dārgs un apjomīgs pakalpojums, bet arī galaprodukts vairākiem mārketinga paveidiem. Vienkāršākais veids, kā apkalpot noieta tirgu, ir masu mārketinga izmantošana – produkta pārdevējs organizē viena produkta masveida ražošanu, sadali un virzību uz visiem tirgiem, kas nodrošina relatīvi mazas ražošanas izmaksas – tātad arī zemākas produkta cenas. Jāpiebilst, ka šāda pieeja būtībā neparedz mārketinga izmaksas – tirgus izpētes izmaksas nepastāv. Pieaugot konkurencei, sāk rasties vajadzība pēc produkta diferencētā mārketinga izmantošanas, kad produkta ražotājs ražo vairākus produktu veidus, kuri atšķiras gan pēc kvalitātes un iesaiņojuma, gan izmēra un citiem tieši produktu raksturojošiem lielumiem. Šī pieeja jau paredz produkta sadali pa segmentiem, tomēr lietderīgāk ir tirgus segmentēšanu veikt pirms preces realizācijas tirgū. Šis jau ir mērķa mārketings, kad preces ražotājs vai pārdevējs segmentē tirgu un ražo produkciju, balstoties uz tirgus segmentācijas rezultātiem.
Mērķtirgus attīstība ir daudzpakāpju – tā pirmais attīstības posms ir tirgus segmentēšana, kuras laikā notiek kāda noteikta tirgus segmenta profila attīstīšana. Kā nākamais posms seko mērķtirgus noteikšana, kura laikā mēs vērtējam tirgus segmentu un izveidojam mērķa segmentu vai segmentus. Visbeidzot seko produkta pozīciju nostiprināšana mērķtirgū, kuras laikā uzņēmējs cenšas iegūt stabilas pozīcijas noteiktā segmentā un attīsta dažādus mārketinga pasākumus.
Jābilst, ka mērķa mārketings sekmē efektīvu mārketinga pasākumu īstenošanu, piemēram, pareizu cenu politikas izvēli, reklāmu, produkta virzīšanu un izvietojumu tirgū. Šāda “šautenes politika”, kad produkts tiek virzīts noteiktai patērētāju grupai, ir daudz izdevīgāka par “šāviena politiku”, kad prece tiek virzīta uz visiem potenciālajiem pircējiem, neatkarīgi no to piederības kādai noteiktai sociālajai, vecuma, reliģiskajai vai kādai citai grupai.
Lai analizētu mērķa mārketingu Latvijas alus tirgū, bija nepieciešama divu veidu literatūra. No sākuma, protams, bija nepieciešams iepazīties ar teoriju, bet pēc tam piemērot to attiecībā uz Latvijas alus darītavām. Teorijā kā svarīgākos informācijas avotus var minēt divas grāmatas – V.Praude, J.Beļčikovs “Mārketings” un Котлер Ф. “Основы маркетинга”. Par Latvijas alus tirgu visvairāk informācijas būtībā tika iegūts no avīzēm, īpaši no “Dienas Biznesa”. Taču nozīmīga bija arī iegūtā informācija no interneta. Svarīga informācija tika iegūta arī no sarunas ar Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektoru Ivaru Grīsli.
…
