Ainavu dizains tūristu iecienītu upju krastos. Daudzas upes un ūdensteces izmanto atpūtas braucieniem ar laivu. Nereti šādas upes dabiski ir pilnīgi ieslēgtas kokos vai arī upju krastos koki ir stādīti. Tas padara ainavu vienveidīgāku, kaut arī mērķis daudzviet ir bijis palielināt bioloģisko daudzveidību un uzlabot ūdens kvalitāti. Dizaina principi, kurus jāizmanto ainavu veidošanai upju krastos, ir līdzīgi ceļmalu dizainam. Stādījumus gar upes krastiem var izveidot tā, ka tiek saglabāta secīga dažādu skatu nomaiņa. Īpaši svarīgi tas ir pēc meandru lokiem. Meandrs ir upes gultnes loks. Augāju upes krastos var veidot vietās, kur upes krasts ir stāvs. Tomēr atsevišķās vietās vēlams saglabāt pilnīgi atklātas vietas. Var veidot ainavas elementus no nelieliem koku vai krūmu puduriem.
Tomēr, plānojot ainavas dinamiku un atsevišķu struktūru detalizācijas pakāpi, jāņem vērā, ka ar laivu kopumā brauc daudz lēnāk nekā ar automašīnu vai divriteni. Ja vien upe neplūst pa dziļu ieleju vai upei nav ļoti stāvi krasti, ainavā ieteicams veidot atklātus skatus uz nozīmīgākajiem objektiem upju krastos. Jācenšas upju krastos saglabāt senās palieņu pļavas, neļaujot tām aizaugt ar krūmiem. Īpaši rūpīgi no ainavu dizaina viedokļa jāizvēlas un jāizplāno nakšņošanai paredzētās laivu piestātņu un apmetņu vietas.
Ainavas dizains ap ūdenstilpnēm un ūdenstecēm. Ezeri un dīķi ir īpaši vērtīgi elementi jebkurā ainavā. Latvijai raksturīga ezera ainava ir ar labi izveidotu mežmalu tā krastos. Tā paspilgtina ainavas raksturu, vienlaicīgi radot vērtīgu ekotonu - pārejas joslu no vienas ekosistēmas otrā.…