Es centīšos koncentrēties uz priekšstatiem par biopolitiku tādu, kādu to ir iestrādājis Franču filozofs un vēsturnieks M. Fuko. Savā referātā es vēlos aplūkot M. Fuko izstrādāto konceptu par biopolitkas un cilvēka attiecībām. Aplūkot Fuko iestrādes biovaras izpratnē un skaidrošanā. Sekojot Fuko es it sevišķi vēlos analizēt, kā zināšanas un tehnoloģijas tiek lietotas, lai regulētu un ietekmētu indivīdu un sabiedrību, kā medicīniskā prakse, armijas paņēmieni un metodes funkcionē kā politiski instrumenti no vienas puses un morāli no otras. Par politisko autoritāti un mediķa profesijas, un medicīnas kā tādas attiecībām Fuko raksta ļoti daudz, iespējams tam par iemeslu kalpo tas, ka Fuko tēvs bija ķirurgs.
Iestrādnes par biovaras eksistēšanu Fuko tekstos pirmoreiz paradās 20. gadsimta 70. gadu vidū, it sevišķi akcentēt var Fuko darbu „Seksualitātes vēsture. Zinātgriba.” Fuko pats neievieš biovaras jēdzienu, tas pastāv jau pirms viņš to sāk lietot. Jau kopš 60.gadu vidus tas atrodas politikas zinātnes un filozofijas angloamerikāniskās skolas izpētes lokā. Šajā kontekstā biopolitiku izprot kā bioloģijas teorijas konceptu ietekmes (it sevišķi evolūcijas teorijas) saattiecināšanu ar politiku, lai skaidrotu politisko uzvedību un darbības. Pats Fuko ne īpaši piekrīt šādai biopolitikas jēdzienei. Fuko neuzskata, ka mūsu politiskā uzvedība un domāšana ir atkarīga no bioloģiskās struktūras, viņš biopolitiku izprot kā biovaras, kura ir disciplinārās varas specifisks veids, realizēšanos.…
