9. Kultūras studijas
Kultūras studijas (Cultural studies) ietver ikvienu pētījumu, kurā skatītas sabiedrības un kultūras attiecības .
Kultūras studijas radās 50jos gados no Levisisma (Leavisisms, pēc F.R. Leavisa) mācības, to pamatlicējs ir Ričards Hogarts. Hogarts uzskatīja, ka kultūra ir pati vispārīgākā sociālā institūcija, jo tā palīdz mums saprast, ka viena dzīves prakse (life-practise), piemēram, lasīšana, neizslēdz citas prakses (darbu, seksu, ģimenes dzīvi utt.) .
Kultūra ir vēstures gaitā mainīgu cilvēka spēju, sasniegumu un izturēšanās veidu (uzvedības normu, rīcības principu un darbības paraugu) kopums. Kultūra ir arī domāšanas modeļu (vērtību, priekšstatu, zināšanu) kopums. Kultūru veido ar simbolu starpniecību pārņemtie tiešie un netiešie izturēšanās veidi, vēsturiski radušās idejas un ar tām saistītās vērtības.
Visbiežāk tiek izpētīti tādi kultūras aspekti kā subkultūras, cilvēku kulturāla gaume, kultūras patērēšana, ka arī citi.
10. Fenomenoloģiskā socioloģija (Alfrēds Šucs, Pēters Bergers, Tomass Lukmanis)
Fenomenoloģiskās socioloģija pētījumu objekts ir „sociālie fenomeni”, kas ir cilvēku apziņas objekts un kas tiek konstruētas cilvēku darbības procesā.
Pēc A. Šuca domām pasaule ir objektīva, bet cilvēks piešķir tai nozīmi tikai ja šī pasaule kļūst par cilvēka iekšējo subjektīvo pasauli .
Atbilstoši sociologiem - fenomenoloģiem mūsdienās cilvēki sastopas ar pasauļu pluralizāciju un tas ir cieši saistīts ar darba dalīšanu, iepriekšminētais noveda pie tā, ka cilvēka konstruēti fenomeni ir ieguvuši vairākus skaidrojumus. Skarā ar ko fenomenoloģi redz savu uzdevumu pasaules definēšanā caur sociālo fenomenu skaidrojumiem.
…
