Mīti un realitāte izglītības reformas darbībā: Rēzeknes mazākumtautību skolu pieredze

Latvijai kļūstot par neatkarīgu valsti, nozīmīgs kļuva sabiedrības stabilitātes jautājums. Latvijā par valsts veidošanās priekšnoteikumu tika izvirzīts latviskas kultūras izplatība un attīstība, latviešu valodas ietekmes palielināšana un līdz ar to, cittautiešu integrācija. Multietniska situācija Rēzeknē ir izveidojusies vēsturiskās attīstības gaitā, tāpēc cittautieši Latvijā veido nozīmīgu iedzīvotāju daļu ( 41,4% uz 2004. gada sākumu ), kas būtiski ietekmē valsts sociālo, kultūras un ekonomikas attīstību, kur visu šo nozaru balsts ir kvalitatīva izglītība valsts valodā. Tā kā cittautiešu skaits un nozīme Latvijā ir būtiska, šo grupu integrācijai latviskā vidē tiek piešķirts aktualitātes statuss, un šīs integrācijas būtiskākais pamatelements ir latviešu valodas efektīva apgūšana un izmantošana.
Valsts valodas likums un Sabiedrības integrācijas programma nav vienīgie stabilas valsts veidošanās problēmas vēstneši. Aizvien aktuālāki kļūst socioloģiski pētījumi par izglītības un etniskiem jautājumiem, kuriem pievēršas liela daļa Latvijā ietekmīgo pētnieku ( Brigita Zepa, Ilga Apine, Leo Dribins, Elmārs Vēbers, Vladislavs Volkovs u.c.; pēdējie aktuālākie pētījumi: „Latviešu valodas zināšanas un sabiedrības integrācija ”, „Cittautiešu jauniešu integrācija Latvijas sabiedrīībā izglītības reformas kontekstā ”, „Bilingvālās izglītības ieviešanas izpēte”, „Izglītības reformas Latvijas sabiedrības integrācijai un labklājībai ” u.c. ) Šo pētījumu mērķis pārsvarā ir noskaidrot valodas nozīmi izglītības iegūšanā mazākumtautību izglītības iestādēs, kā arī rast minoritāšu integrācijas priekšnoteikumus un attīstību.…