Tas, cik lielā mērā un kur cilvēks izmanto savus resursus, talantus, atkarīgs no viņa motivācijas - viņa vēlmēm, prasībām un vajadzībām. Motivāciju veido divi galvenie faktori, viens ir iepriekšējo norišu virkne, kas liek indivīdam darboties, iespaido uzvedību un ko nosauc par nepieciešamību (instinkts, dzinulis), otrs ir mērķis, kas mums jāsasniedz, atalgojums, ko mēs saņemsim. Atalgojuma saņemšana bieži vien nozīmē zināmu gandarījumu, kas, parasti atkarībā no nepieciešamības veida, uz brīdi samazina nepieciešamību un motivāciju. Tomēr tas nozīmē arī to, ka mēs pierodam saņemt atalgojumu, kas no jauna pastiprina motivāciju. Indivīds, kurš pierod pie tā, ka tiek apmierināta viņa pašsajūta, pašcieņa noteiktās situācijās - piemēram, brīvajā laikā, grib just tādu pašu gandarījumu arī turpmāk un citos apstākļos, piemēram, darbā. Tas parāda, ka ilgāks brīvais laiks, ko var pavadīt interesanti un apmierināti, ietekmē indivīda prasības, kādas cilvēkam ir pret savu darbu. Motivācija nemitīgi mainās visdažādāko faktu ietekmē.
Motivācija ir spēks, kas liek cilvēkam tiekties pēc noteiktu mērķu sasniegšanas, lai varētu apmierināt savas vajadzības.
Šī referāta mērķis ir uzzināt, kas cilvēku pamudina strādāt efektīvi, ar pilnu sava potenciāla izlietojumu, un kā uzņēmuma vadībai jārīkojas, lai darbiniekus stimulētu attiecīgi rīkoties,pildīt pienākumus, lai sasniegtu organizācijas mērķus.…