Motivēšanas veidi

Turpinājumā tiek apskatīti motīvi, savus motīvus mēs ne vienmēr apzināmies – tie darbojas arī tad, ja mēs par to eksistenci neko nezinām. tie ir radniecīgi ar attieksmēm, šie jēdzieni apzīmē organisma gatavību noteiktā veidā reaģēt. Interesanta attieksmju atšķirība izpaužas noturība laikā. Ja grib cilvēkus motivēt, var izmantot abus – gan attieksmes, gan motīvus. Pats interesantākais, ka atšķirībā no attieksmēm motīvi ierunājās tikai tad, ja kaut kā trūkst, citādi tie klusē. Pirms nākamās sadaļas apskatīšanas, gribu atzīmēt, ka pie motīviem ir svarīgs tā saucamais ,,Lielais trijnieks”: sasniegumi, vara un piederība pie sociālās vides.
Protams, pēc motīviem var ķerties klāt pie mērķi, kas ir mūsu motivācijas avots. Gudri izvēloties mērķus, var veiksmīgi motivēt sevi un citus. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ja mērķi tiek izvirzīti.
Mērķa izvirzīšana
Darbības pamatā ir jābūt mērķim – kāpēc to darām. Jāiztēlojas un jāzina, kā jutīsimies, kad sasniegsim mērķi. Mērķim ir jābūt konkrētam.
Individuālie mērķi ir ļoti dažādi, tie var arī nesakrist ar citu mērķiem. Piemēram, runājot par sportu - individuālos sporta veidos katrs sportists izvirza tikai savu individuālo mērķi, bet komandu sporta veidos bez individuālajiem katra sportista mērķiem jānosaka arī viens kopējais mērķis. Komandas mērķis jāizvirza, visiem komandas dalībniekiem iesaistoties diskusijās un pieņemot kopīgu lēmumu. Visu komandas dalībnieku piedalīšanās komandas mērķa izstrādē, tā izpildes plānošanā, lēmumu pieņemšanā, izsakot savu viedokli, veicinās atbildību par mērķu sasniegšanu.…