Multikulturālisms – jauna kultūras forma, kas radās XX. gs. otrajā pusē planetārās migrācijas rezultātā : 1) kultūras politiskā stratēģija, kas balstās uz koncepciju par kultūras vienlīdzību un līdztiesību; 2) zinātniski metodoloģiskā nostādne, analizējot un interpretējot multisku un multiski materiālu; multikulturālu koncepciju vispirms kādu laiciņu (70. – 80.g.) bija populāra ASV Universitātē un sociāli politiskajā publicistiskā un esejestiskā; mūsdienu multikulturālismu koncepcija ir oficiāli ietverta valsts kultūras politikā Kanādā un Austrālijā, kā arī rekomendēta dažādos Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju dokumentos par izglītību, valodām, attieksmi pret minoritātēm; zinātnē multikulturālisma koncepcija atspoguļojās krospsiholoģijā, kroskultūrās studijās, kulturoliģijā, izglītības un pedagoģiskajās teorijās; intekulturālajā izglītībā, valodniecībā u.c.; Latvijas polietniskajā sabiedrībā multikulturālisma koncepcijas proponēšana mērķtiecīgi un vispusīgi sākās 1993. gada aprīlī pēc privātās zinātniskās iestādes „Multikulturālisma centrs” (MKC) izveidošanas.
Kulturoloģija. Kultūras globalizācija. Par kultūras globalizāciju mūsdienās dēvē etnisko kultūru mijiedarbību un šīs mijiedarbības stimulēto kultūru transformāciju planetārā mērogā.
Kultūras globalizācijas avots ir kultūras difūzija jeb, citiem vārdiem sakot, interekulturālo attiecību process.
Kultūras difūzija ir vēsturiski sena parādība, jo kultūras formas vai pat kultūras atsevišķas sistēmas cilvēces pastāvēšanas laikā vienmēr ir izplatījušās no vienas vietas uz otru vietu.
Tā, piemēram, Senās Romas kultūras formas plaši izplatījās visā Eiropas teritorijā. Savukārt mūsdienās visā pasaulē strauji izplatās amerikāņu kultūras formas.
Mēdz uzskatīt, ka kultūras difūzija ir galvenais veids, kā izplatās kultūras inovācijas.
Kultūrā jaunās formas parasti rodas relatīvi lokālā telpā (piemēram, kādā iestādē, pilsētā) un tikai pēc tam tiek pārņemtas plašākā teritorijā (piemēram, valstī, kontinentā, planētā).…