Mūsdienu globālo problēmu daudzveidība. Antiglobālisms

Zemes dzīļu resursi ir nozīmīgs tautsaimniecības attīstības priekšnosacījums.
Viena no lielākajām nacionālajām bagātībām ir lielie pazemes saldūdens resursi (2009. gada Vispasaules ūdens forumā atzīts, ka jau tuvākajā laikā saldūdens kļūs par tikpat nozīmīgu resursu kā šobrīd nafta, bet nākotnē tas būs vēl vērtīgāks).1
Nafta – Mūsdienās nafta joprojām ir galvenais enerģijas avots un vienīgā izejviela iekšdedzes dzinēju degvielas ražošanai, kā arī ķīmiskās rūpniecības izejviela.
Naftas krājumi uz zemes izvietoti nevienmērīgi. Pašreiz izpētīti aptuveni 600 naftas baseinu. Naftas baseini galvenokārt atrodas ziemeļu puslodē – Persijas līča piekrastē, Ziemeļāfrikā, Rietumsibīrijā, Ziemeļjūrā, Volgas – Urālu rajonā, Meksikas līča piekrastē, Rietumkanādā.
Naftu iegūst vairāk nekā 75 valstīs, taču lielākā daļā ieguves koncentrēta 20 valstīs (Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs, Indonēzijā, ASV, Krievijā, Ķīnā, Kanādā, Nigērijā).
70. gados naftas ieguvē dominēja Ziemeļamerika, 80. gados galvenajiem naftas ieguves centriem pievienojās Ziemeļjūras baseina valstis (Norvēģija, Lielbritānija) un Meksika.
Turpmākajos gados vairāk nekā 65% naftas ieguves pieauguma dos attīstības valstis, no tām vislielāko ieguldījumu – Irāka. Pašreiz aizvien vairāk naftas iegūst attīstības valstīs, it īpaši Latīņamerikā un Āzijā.
Milzīgi naftas krājumi ir Brazīlijā, Venecuēlā, Kolumbijā. Naftas ieguve jūtami pieaug Argentīnā, Ekvadorā.
Attīstības valstis, kurām ir lieli naftas krājumi, 1960.g. apvienojās Naftas eksportētāju valstu organizācijā OPEC, lai spētu konkurēt ar starptautiskajiem naftas monopoliem. OPEC apvienojās 13 valstis. OPEC valstīs koncentrējas ¾ pasaules naftas krājumu2. …