18. gadsimtā latviešu amatniekiem izdevās iegūt zināmu turību. Daudziem viņu bērniem beidzot bija iespēja skoloties. Daudzu turīgu latviešu bērni šo iespēju izmantoja. Arī dažiem trūcīgajiem vecākiem izdevās izskolot savus dēlus. Tā radās pirmā latviešu inteliģence. Pie tās piederēja Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns, Krišjānis Barons un citi. Vācieši viņus iesauca par jaunlatviešiem. Jaunlatvieši sāka darboties 1856. gadā, kad Krišjānis Valdemārs Tērbatā (Tartu) nodibināja patriotiski noskaņotu latviešu studentu pulciņu. Tajā gadā iznāca arī jauns laikraksts latviešu valodā – “Mājas Viesis”, kurā līdz 1860. gadam tika publicēti arī jaunlatviešu raksti.
Jaunlatvieši uzsāka cīņu par to, lai latviešiem būtu tādas pāšas tiesības kā vāciešiem. Turīgākajiem tautiešiem jaunlatvieši ieteica pirkt zemes īpašumus, pievērsties tirdzniecībai, rūpniecibai un jūrniecībai. Jaunajos apstākļos bija nepieciešamas plašākas zināšanas, tādēļ jaunlatvieši piedāvāja visāda veida izglītību.
Jaunlatvieši uzsvēra, ka, lai dzīvē tiktu uz priekšu, nav jātēlo vācietis. Viņi izsmēja tā sauktos “kaunīgos latviešus”, kas uzdevās par vāciešiem. Viņi pierādīja, ka vācieši kļūdas, uzskatot, ka izglītoti latvieši nemaz nav iespējami. Jaunlatvieši daudz darīja, lai izkoptu literāro valodu. Jaunlatvietis Krišjānis Valdemārs aicināja krāt folkloru. Krišjānis Barons, kas arī bija jaunlatvietis, sakrāja un sakārtoja folkloru. Viņi uzskatīja, ka tas bija skaidras latviešu valodas avots un pamats nacionālajai literatūrai.
Jaunlatviešu ietekmē darbību sāka vairākas dziedātāju biedrības, kas dziedāja latviešu valodā. “Rīgas Latviešu biedrība” (dibināta 1868. gadā) organizēja teātri un 1873. gadā rīkoja pirmos vispārējos dziesmu svētkus.
Laikā no 1862. līdz 1865. gadam jaunlatvieši Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons un Juris Alunāns izdeva laikrakstu “Pēterburgas Avīzes”, kur cīnījās par saviem uzskatiem un prasībām. Šis laikraksts saniknoja vācu kungus, kas darīja visu iespējamo, lai laikrakstu darbību kavētu. Tādēļ 1865. gadā laikraksta izdošanu pārtrauca.
Jaunlatviešu idejas pārņēma un attīstīja tālāk dzejnieki romantiķi Auseklis (Miķelis Krogzemis) un Andrejs Pumpurs, kas slavināja latviešu tautas dzīvi teiksmainā pagātnē un ticēja brīvai tautas nākotnei un darbojās tās labā. Šo progresīvo 70. gadu romantismu latviešu literatūrā sauc par tautisko romantismu1, jo tauta ir Ausekļa un Andreja Pumpura daiļrades centrālā tēma. …
