Ja H.Morgentavs uzskata, ka nacionālās intereses nosaka valstu uzvedību starptautiskajā arēnā, tad K.Volcs norāda uz starptautiskās attiecību sistēmas ietekmi uz valstu uzvedību, piebilstot, ka nacionālo interešu ideja ir līdz galam neattīstīta un mazsvarīga ārpolitikas jomā, jo intereses tiek automātiski veidotas no sistēmas. Ne tikai reālisma kritiķi norāda, ka H.Morgentava nacionālo interešu definīcija no varas aspektiem rada vairāk jautājumus, nevis sniedza atbildes.
Domāju, ka lielākā daļa reālisma aspektu vairāk rod savu pamatojumu krīzes situācijās starptautisko attiecību sistēmā. Laika posmos, kad globāla mēroga militārs konflikts nav iespējums primāro lomu spēlē ekonomiskie apvērumi. Šajā laika posmā arī ierobežotas militāras kampaņas var vairāk nest ekonomisku (Irāka) vai demokrātiskās kopienas drošības raksturu (Afganistāna, Dienvidslāvija). Turklāt par nepārliecinošu var uzskatīt reālisma apgalvojumu, ka arī ekonomiskā attīstība ir pakārtota militārām vajadzībām. Piemēram, Ķīna vai ES atvēl ievērojami mazāku daļu sava budžeta militārajām vajadzībām, nekā to varētu atļauties.
Valsts drošību var uzskatīt par valsts nacionālo interešu balstu, ne tikai, izejot no fiziskās drošības apdraudējuma, bet arī no ekonomiskajiem, ekoloģiskajiem u.c. veida apdraudējumiem. Turklāt valstij ir tendence maksimizēt ekonomiskos ieguvumus, lai varētu labāk sagatavoties dažādu apdraudējumu situācijai. …