Napoleons Bonaparts bija izcils taktiķis un karavadonis, kas izbūvēja savu valsti ar Eiropu centrā kā patvērumu. Napoleons savu popularitāti ieguva pateicoties stiprai gribai un izturībai, lielai darbaspējai un neatlaidībai uzstādīto mērķu sasniegšanā.
Napoleons Bonaparts ir dzimis 1769. gadā Korsikā, kas īsi pirms tam bija pievienota Francijai. Viņa tēvs piederēja pie zemākās muižniecības un bija advokāts. Ģimene viņam bija liela, tāpēc nācās dzīvot diezgan ierobežotos apstākļos. Viņa desmitā mūža gadā tēvs Napoleonu nodeva kādā Francijas kara skolā, kur tas mācījās ar vidējām sekmēm. Papildinājies artilērijas mākslā Parīzes kara skolā, Napoleons uzsāka kara dienestu kā artilērijas virsnieks. Revolūcijai izceļoties, Napoleons bija tās dedzīgs piekritējs. Terora laika viņš turējās jakobīņu puse. Pirmoreiz savas lielās militārās spējas Napoleons pierādīja Tulonas aplenkšanā (1793), kas, angļu eskadras atbalstīta, bija sacēlusies pret konventu. Pēdējā kara pulki aplenca pilsētu. Napoleons te tik veikli koncentrēja aplencēju artilērijas uguni uz angļu kuģiem, ka tie bija spiesti aizbraukt, un Tulona krita. Šādu nopelnu dēļ konvents paaugstināja Napoleonu Bonapartu par ģenerāli. No šī laika iesākās Napoleona spīdošā karavadoņa karjera. …
