Ievads
Darba tēma ir NATO darbība 21. gs. sākumā, raugoties no reālisma, plurālisma un globālisma teoriju pamatnostādnēm. NATO darbība 21. gs. sākumā tiek skatīta kā NATO cīņa pret terorismu. Šāda izvēle tika izdarīta, jo terorisms ir kļuvusi par ļoti aktuālu problēmu ne tikai politiskās dzīves kuluāros, bet arī masu komunikācijas līdzekļos, līdz ar to katra indivīdā dzīvē. 2001. gada 11. septembris kļuva par jaunu atskaites punktu vēsturē, liekot visai civilizētajai pasaulei pārvērtēt savs vērtības.
Mūsdienās starptautiskā sistēma kopš trīs klasisko starptautiskās politikas teoriju – reālisma, plurālisma, globālisma - rašanās brīža ir ievērojami mainījusies, tādēļ nozīmīgi ir noskaidrot, cik šīs klasiskās starptautisko attiecību teorijas ir aktuālas arī mūsdienās, proti, vai to pamatnostādnes izpaužas tieši starpvaldību organizāciju, precīzāk – NATO darbībā.
Lai to izpētītu, tika izvirzīta hipotēze – NATO darbībā visvairāk izpaužas plurālisma teorijas pamatnostādnes.
Lai pārliecinātos, vai hipotēze ir pareiza, darba mērķis ir izpētīt katru no starptautisko attiecību teorijām un noskaidrot, cik lielā mērā starptautisko attiecību teoriju pamatnostādnes izpaužas NATO darbībā.
Lai to izpētītu, tika izvirzīti darba uzdevumi.
1. Apskatīt reālisma, plurālisma un globālisma galvenās iezīmes – galvenās idejas (uzsvaru liekot uz idejām par konfliktu un sadarbību), galvenie aktieri un to uzvedība, attieksme pret starptautiskajām (starpvaldību) organizācijām, attieksme pret visaptverošām problēmām, kas skar starptautisko sistēmu.
2. Salīdzināt starptautisko attiecību teorijas pēc dotajiem kritērijiem.
3. Izveidot teorētiskā bāzi par starptautiskajām organizācijām (starpvaldību organizācijām, militārajām aliansēm).
4. Izanalizēt NATO darbība un organizācijas galvenie uzdevumi.
5. Analizēt NATO darbību, ņemot par piemēru vienu no NATO 21.gadsimta nozīmīgākajiem mērķiem – cīņu pret terorismu.
6. Salīdzināt trīs starptautisko attiecību teoriju galvenās pamatnostādnes ar NATO darbības galvenajiem principiem, kā arī NATO darbību cīņā pret terorismu.
7. izdarīt secinājumus par to, kuras starptautisko attiecību teorijas pamatnostādnes visvairāk izpaužas NATO darbībā.
8. Pierādīt vai apgāzt hipotēzi.
Darbs tiks sadalīts divās daļās – teorētiskajā un empīriskajā. Teorētiskajā daļā tiks izpildīti pirmie divi darba uzdevumi un veicot pārējos uzdevumus, tiks izveidota darba empīriskā daļa.
Teorētiskajā daļā apkopotā teorija par reālisma, plurālisma un globālisma galvenajām pamatnostādnēm un to salīdzinājumu, tiks izmantota empīriskajā daļā, lai izdarītu secinājumus par to, kuras no teorijām un kādā veidā izpaužas NATO cīņā pret terorismu.
Darba uzdevumu un mērķu realizēšanai darba izstrādes laikā tika izmantotas vēsturiskā, salīdzinošā un loģiskā zinātniski pētnieciskā metode.
Šī darba teorētiskās nodaļas pamatā izmantota P.R. Vioti (P.R. Viotti) un M.V. Kaupi (M.V. Kauppi) grāmata„International relations Theory: realism, pluralism, globalism” un tajā ievietotie dažādu teorētiķu darbu fragmenti, kā papildus literatūra tika izmantotas dažāda veida politiskās vārdnīcas, kā arī J. Donelija (J. Donnely), E.J. Dohertija (E.J.Dougherty) un T. Knutsena (T. Knutsen) autoru darbi par attiecīgajām tēmām.
Darba empīriskajā daļā, pētot starpvaldību organizāciju NATO, tās darbību, konkrētāk, cīņu pret terorismu, izmantojām K.Arčera (C.Archer) grāmatu „International organizations”, lai definētu starptautiskās organizācijas jēdzienu un politikas vārdnīca, turpretī, lai noteiktu NATO cīņas pret terorismu raksturu, aplūkojām dažādus internetā pieejamos materiālu kopumus – normatīvos aktus, datu bāzēs pieejamās publikācijas.
…
