KOPSAVILKUMS
Administratīvo sodu politiskās koncepcijas ietekmē uz piespriesto naudas sodu skaitu radās pakāpeniska iedarbība; ir palielinājies naudas sodu kā pamatsodu piespriešanas gadījumu skaits. 2019. gadā ir vērojama piemēroto brīvības atņemšanas sodu skaita samazināšanās. Taču šāda veida izmaiņas neietekmēja brīvības ierobežošanas iestāžu izdevumu apmērus. Par viena gada laika periodu nav iespējams sasniegt izteiktus rezultātus, bet ir vērojamas pozitīvas tendences, kuras ir saistītas ar administratīvo sodu koncepciju.
2018. gada 1. aprīļa grozījumu mērķis attiecībā uz naudas sodu bija paplašināt naudas soda kā pamatsoda un papildsoda piemērošanas iespējas, iekļaujot naudas sodu Administratīvā pārkāpuma sevišķās daļas sankcijās. Naudas sods ir iekļauts nodaļās par noziedzīgiem nodarījumiem pret dabas vidi, pret personas veselību, pret cilvēka pamattiesībām un pamatbrīvībām, pret īpašumu. Bet naudas sods kā pamatsods laika periodā no 2018. gada līdz 2019. gadam atrodas trešajā vietā pēc piespriesto sodu skaita, tas ir saistīts ar to, ka naudas sods pēc faktiskā barguma atrodas sodu hierarhijā virs piespiedu darbiem. Brīvības atņemšanas sodu piespriešanā Latvijai ir liela pieredze, kā arī ir jāņem vērā, ka Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss ir balstīts uz padomju administratīvo pārkāpumu kodeksu, kur brīvības ierobežojošais sods par noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu bija paredzēts visbiežāk.
Salīdzinoši nelielais piespriesto naudas sodu skaits ir saistīts ar to, ka naudas soda apmēra noteikšanai tiek izmantota minimāla mēnešalga, kas šobrīd ir 320 eiro. Eiropas Savienības dalībvalstīs, tādās kā Vācija, Austrija naudas soda apmērs ir nosakāms dienas likmēs. Šāda soda piemērošana ir vērojama arī Šveicē. Tas dod tiesai iespēju katrai personai, pamatojoties uz tās ienākumiem un finansiālo stāvokli, noteikt atsevišķu dienas likmi un tad noteikt naudas sodu tādā apmērā, kādā to prasītu vainīgās personas finansiālais stāvoklis un spēja izmaksāt naudas sodu. Tas ierobežo situāciju skaitu, kad personai tiek piespriests naudas sods tādā apmēra, kādā viņa to nevar izmaksāt, bet taisnīguma principa ievērošanai personai ir jāpacieš sods, un vainīgajam naudas sodu aizstāj ar brīvības atņemšanas sodu. Taču Latvijā naudas soda apmēra noteikšanai tiek izmantota fiksēta „vienība” – minimālā mēnešalga, tāpēc nevar spriest par pilnīgu naudas soda samērīgumu ar personas finansiālajām iespējām.
…
