Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi:
1. Latvijas Republikā ir viszemākā kopējā VSAOI likme Baltijas valstu vidū. Turklāt Latvijas Republikas darba devēju VSAOI likme ir arī būtiski zemāka kā Lietuvas un Igaunijas Republikā, kas padara Latvijas Republikas uzņēmējdarbības vidi pievilcīgāku esošajiem un potenciālajiem darba devējiem.
2. Lai arī Latvijas Republikā ir viszemākā VSAOI likme darba devējiem, Latvijas Republikas speciālā budžeta ieņēmumi ir būtiski zemāki kā Igaunijas un Lietuvas Republikā. Tas skaidrojams ar pietiekami augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru un zemāku darbinieku atalgojumu.
3. Igaunijas Republikā ir viszemākā (aptuveni par trim līdz četrām reizēm) VSAOI likme darba ņēmējiem – 2,80 procenti, kā rezultātā darba ņēmējiem ir izteikta priekšrocība attiecībā pret pārējām Baltijas valstīm. Saskaņā ar plānotajiem grozījumiem Igaunijas Republikas likumdošanā, gan darba devēju, gan arī darba ņēmēju likmes tiks pakāpeniski samazinātas no 2013. gada.
4. Lietuvas un Igaunijas Republikā piemērojamais neapliekamā minimuma apmērs ir būtiski augstāks kā Latvijas Republikā. Tātad, iedzīvotājiem, kuriem ir zemāks ienākumu līmenis, nodokļu slogs ir nedaudz mazāks.
5. Igaunijas Republikā ir vislielākais atvieglojuma par apgādājamiem apmērs – 1214 lati gadā, kas veicina dzimstības paaugstināšanos un atbalsta ekonomiski aktīvās daudzbērnu ģimenes.
6. Latvijas Republika ir vienīgā Baltijas valsts, kurā kā attaisnotos izdevumus gada ienākumu deklarācijā ir iespējams iekļaut medicīnas un zobārstniecības maksājumus.
7. Lietuvas un Igaunijas Republikā piemērojamo attaisnoto izdevumu par izglītības maksājumiem apmērs ir nosakāms procentuāli no personas ienākumiem – attiecīgi 25 un 5 procenti. Tas nozīmē, ka personām ar lielākiem ienākumiem ir tiesības no ar IIN apliekamā ienākuma atskaitīt lielāku attaisnoto izdevumu summu.
8. Igaunijas Republikas IIN maksātāji ir tiesīgi atskaitīt veiktos procentu maksājumus, kas saistīti ar hipotekārā kredīta atmaksu sava mājokļa iegādei, tādējādi veicinot Igaunijas iedzīvotājus iegādāties mājokli Igaunijā.
9. Latvijas Republikā ir vislielākais nodokļu slogs darba ņēmējiem. Vidēji persona Latvijas Republikā saņem 75 procentus no bruto gada ienākumiem, Lietuvas Republikā 82 procentus, savukārt Igaunijas Republikā 87 procentus no bruto gada ienākumiem.
10. Igaunijas Republikā ir vislielākie IIN budžeta ieņēmumi, kas saistīti ar zemo ēnu ekonomikas īpatsvaru no valsts iekšzemes kopprodukta, kā arī salīdzinoši augstajām iedzīvotāju vidējām algām.
11. Igaunijas Republikas UIN maksātājiem nav jāveic ne ar UIN apliekamā ienākuma palielinošās, ne samazinošās korekcijas, tādējādi samazinot uzņēmumu administratīvo slogu un padarot nodokļa aprēķina procesu vieglāku un saprotamāku nodokļu maksātajiem.
12. Lietuvas Republikā sponsorēšanas izmaksas ir atskaitāmas UIN aprēķina vajadzībām dubultā apmērā, tomēr ne Latvijas, ne Igaunijas Republikā šādas izmaksas ir klasificējamas kā ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas. Šāda pieeja sekmē, piemēram, valsts sporta nozares vai arī kultūras nozares attīstību.
13. Latvijas un Lietuvas Republikā UIN likme ir 15 procenti, kas ir salīdzinoši zema pret citām ES dalībvalstīm. Savukārt Igaunijas Republikā šī likme ir noteikta kā attiecība 21/79 un tiek piemērota tikai tādā gadījumā, ja tiek sadalīta uzņēmuma peļņa – izmaksāta dividendēs vai arī veikta tā saucamā slēptās peļņas sadale (piemēram, izmaksāti dažādi labumi uzņēmuma īpašniekiem). Tas nozīmē, ka šādas nodokļu politikas mērķis ir veicināt Igaunijas Republikas uzņēmumus investēt gūto peļņu to attīstībā un konkurences paaugstināšanā citu valstu vidū, kas savukārt var radīt papildus darba vietas Igaunijas Republikā dzīvojošajiem. Šāda pieeja arī sekmē budžeta ieņēmumus no UIN ieņēmumiem, jo Igaunijas Republikā salīdzinājumā pret pārējām Baltijas valstīm ir visaugstākie uz vienu UIN maksātāju.
14. Latvijas Republikas UIN maksātājiem ir pieejamas atlaides par ziedojumiem, kas veicina uzņēmumu ziedojumu veikšanu dažādam sabiedriskā labuma organizācijām, piemēram, bērnu namiem, Latvijas Sarkanajam Krustam u.c.
…
