Ievads
Foto pakalpojumu izmantošana ir neatņemama sastāvdaļa mūsdienīgiem cilvēkiem. Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību atsevišķi pētījumi par foto pakalpojumu nozari netiek veikti. Pētījumi tiek veikti par uzņēmējdarbību kopumā.
Foto pakalpojumu tirgus Latvijā sāka attīsties jau 19.gs. Fotogrāfiju sāka uztver kā mākslu, cilvēki arvien vairāk sāka iemūžināt savus svarīgākos dzīves mirkļus. Latvijā fotogrāfija pirmoreiz ienāk jau fotografēšanas tehnikas izgudrošanas gadā - 1839. Vienā acumirklī, jau 1840. gadā, fotografēšana ieņēma lielāku lomu nekā gleznošana. Lai uzņemtu portretu bija jāpavada mazāks laiks, nekā pozējot māksliniekam. Tas bija arī ievērojami lētāk. Pirmās fotodarbnīcas Rīgā, Jelgavā un Liepājā atver iebraucēji, galvenokārt vācieši, nīderlandieši un franči. Galvenokārt tiek bildēti portreti, pa retam arī lauku un pilsētu panorāmas. Par pirmo fotogrāfu latvieti, spriežot pēc bildes datējuma, var uzskatīt Alfonu Bērmani – 1854.gadā. Sešdesmito gadu sākumā Rīgā jau strādāja ap 20 fotodarbnīcu – lielākoties Vecrīgā. Ir ziņas, ka arī Daugavpilī bijušas dažas.
Par mākslas foto var sākt runāt tikai ar gadsimta miju. Fotogrāfi izjuta cenzūras iespaidu – nevarēja bildēt tiltus, jaunas, stratēģiskas ēkas – elektrostacijas, armijas objektus, no gaisa. Sākot ar sešdesmitajiem gadiem, aizvien biežāk parādījās privātās fotokameras līdz ar to sadzīves fotografēšana no “skatītāja no malas” pārgāja “dzīves notikumu dalībnieka” rokās.
Mūsdienās foto pakalpojumu tirgus nav izzudis, bet gluži otrādi, tas ir attīstīts kā vel nekas, to var raksturot kā tirgu, kas apmierina klientu estētiskās vajadzības, tas nav pirmās nepieciešamības pakalpojums, bet tas nevar izzust, jo patērētājiem vienmēr būs kaut neliela vajadzība pēc savu atmiņu saglabāšanas. Šī nozare ir ļoti attīstīta jau tagad, bet tā attīstās un aug arvien vairāk un vairāk, aptverot lielākas tirgus platības un nišas.
…
