Secinājumi un priekšlikumi
Apkopojot darbā sniegto informāciju un veikto analīzi var izdarīt sekojošus secinājumus:
1. Naudas atmazgāšana jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir process, kurā tiek noslēpts nelegāli iegūtu līdzekļu avots, radot iespaidu, ka tie ir iegūti likumīgā veidā.
2. Pašlaik visās pasaules valstīs cīņa pret naudas atmazgāšanu ir līdzeklis ekonomiskās noziedzības pieauguma apkarošanai. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas rezultātā tiek deformēta valsts ekonomiskā sistēma, traucēta valsts iestāžu spēja pārvaldīt valsts finanšu sistēmu, tiek izkropļota konkurence un pieaug korupcija.
3. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, tāpat kā jebkurš sociālais process, ir saistīta ar sabiedrībā pastāvošajām pretrunām starp: sociālajām un individuālajām ekonomiskajām interesēm; uz nelegālu dzīvesveidu orientētiem pilsoņiem un tiesībaizsardzības aģentūrām; likumīgu un noziedzīgu bizness. Galvenā pretruna, kas nosaka legalizāciju, ir neatbilstība starp ekonomisko realitāti, kas ļauj saņemt iespaidīgu peļņu no prettiesiskām darbībām, un likumiem kā nepieciešamās uzvedības mēram.
4. NILLTPFN likuma subjektam ir pienākums sniegt ziņas par saviem klientiem, un klienta risku nosaka, baltoties uz darījumu biežumu, apmēriem, iesaistītām pusēm un jurisdikcijām, juridisko formu un patiesajiem labuma guvējiem.
5. Autors secina, ka stingrās likumdošanas prasības un to interpretācija no banku puses aizkavē un traucē starptautisko tirdzniecību. Autors saskata iespējamās problēmas tiem uzņēmējiem, kuri darbojas starptautiskajā līmenī un ir ārējās ekonomiskās darbības subjekti.
6. Lai attīstītu zināšanas un veidotu vienotu izpratni un saprašanu par NILLTPFN likuma prasībām, ir jāapsver doma izveidot obligātās kvalitatīvas apmācības, kurās jāpiedalās gan juristiem, gan tiesas un banku darbiniekiem, gan uzraudzības iestāžu amatpersonām.
…