Saskaņā ar Vērtspapīru likumu vērtspapīrs ir dokuments, kas apliecina emitenta saistību pret dokumenta valdītāju.
Ir vairākas īpašības, kas vērtspapīrus atšķir no cita veida tiesībām uz resursiem:
spēja būt apgrozībā;
spēja būt par sabiedrisku darījuma objektu;
sērijveidīgus un atbilstība standartiem;
eksistence dokumentārā formā;
iespēja tos regulēt un atzīt valstiskā līmenī;
likviditāte;
risks.
spēja būt apgrozībā- ir iespēja tos pirkt un pārdot. Daudzos gadījumos vērtspapīrs pats var būt par maksāšanas līdzekļi, kas atvieglo citu produktu apgrozību(piem., norēķināšanās par parādu ar uzņēmuma akcijām);
spēja būt par sabiedrisku darījuma objektu- iekļauj ne tikai pirkšanu un pārdošanu, bet visus iespējamos darījumu veidus, kurus slēdz cilvēki- aizņemšanās, dāvināšana, glabāšana, komisija(piem., akciju dāvināšana)
sērijveidīgus un atbilstība standartiem- ir saistītas īpašības. Atbilstība standartiem nosaka to, kā vērtspapīrs ir noteiktas formas, ar noteiktu termiņu( vai bez termiņa), ar noteiktu iespēju izmantot tiesības;
eksistence dokumentārā formā- vērtspapīrs vienmēr ir dokuments neatkarīgi no tā, vai tas eksistē uz papīra vai arī tas ir dematerializētā formā(pierakstīts elektroniski) . Dokuments- tas nozīmē, ka pastāv visi nepieciešamie, likumā noteiktie rekvizīti.
iespēja regulēt un atzīt valstiskā līmenī- tikai valstiski atzīts dokuments var pretendēt uz vērtspapīra statusu, citādi zūd sabiedrības uzticība un vērtspapīrs zaudē citas savas fundamentālās īpašības;
likviditāte- ir iespēja pārvērst vērtspapīru par naudu (skaidras naudas vai arī bezskaidras naudas formā) . Ja tirgus atsakās pieņemt attiecīgo vērtspapīru, tad tas pārvēršas par parastu bezvērtīgu papīru.
risks - iespēja pazaudēt ieguldītos līdzekļus nelabvēlīgu apstākļu ietekmē.…
