Organisko mēslu ražošana,izpēte un pielietošana
1. LITERATŪRAS APRAKSTS
1.1. Organiskā mēslojuma ražošana, uzkrāšana un iestrāde
Organiskie mēsli ir ļoti nozīmīgs, gandrīz neaizvietojams augsnes mēslošanas līdzeklis. Organisko mēslošanas līdzekļu lietošana pietiekamā daudzumā ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem augsnes auglības un lauksaimniecības kultūraugu ražības palielināšanā.
Augšņu auglība ļoti atkarīga no trūda satura aramkārtā. Trūda saturs augsnē saglabājas tikai tad, ja tajā atkarībā no augsnes izmantošanas intensitātes un virziena, kā arī atkarībā no tās tipa un mehāniskā sastāva gadā iestrādā vidēji 6 – 8 tonnas organiskā mēslojuma uz 1 ha aramzemes.
Organisko mēslu ietekme uz augsnes īpašībām un kultūraugiem atkarīga no augsnē iestrādātā organisko mēslu veida, kvalitātes un sadalīšanās pakāpes, no organisko mēslu lietošanas laika un iestrādes dziļuma, kā arī augsnes apstrādes veida u. c.
Organiskie mēslošanas līdzekļi ir visu veidu kūtsmēsli, virca, putnu mēsli, komposti, fekālijas, zaļmēsli, jūras mēsli, sapropelis, pilsētu sadzīves atkritumi, notekūdeņu nosēdumi un salmi. Šajos mēslošanas līdzekļos augu barības elementi galvenokārt atrodas organisko savienojumu veidā.[1]
Latvijā biežāk pielietotie:
■ pakaišu kūtsmēsli – dažādu sugu mājdzīvnieku izdalījumi, kas uzkrāti kopā ar pakaišu materiālu.
■ bezpakaišu kūtsmēsli (šķidrmēsli) – liellopu vai cūku izdalījumi, kuri no lopu novietnēm izvākti ar ūdens palīdzību, tāpēc tie ir vairāk vai mazāk atšķaidīti un nesatur pakaišus.
■ virca - liellopu vai cūku šķidrie izdalījumi.
■ putnu mēsli - uzkrāti ar pakaišiem vai šķidrā veidā. Ievērojami koncentrētāki salīdzinot ar citu sugu mājdzīvnieku mēsliem.
■ komposts – dažādas cilmes organisko materiālu maisījums, kurš kompostēšanās procesā ir bioloģiski pārveidojies.
■ komunālie, rūpniecības atlikumi, notekūdeņi – dažāda veida atkritumi, kuri satur vieglāk vai grūtāk hidrolizējamo organisko vielu, augu barības elementus. Augsnes ielabošanai un kultūraugu mēslošanai izmanto tieši vai pēc kompostēšanas.
■ zaļmēsli – kultūraugi, kurus audzē, lai pēc tam tos iestrādātu augsnē.
■ salmi.- pēc graudaugu novākšanas sasmalcina salmus, pievieno nedaudz slāpekļa, minerālmēslus un iestrādā augsnē.
■ sapropelis – saldūdens ūdenskrātuvju nogulumi.[6]
Mēslošanas līdzekļu lietošana ir nozīmīga jebkura kultūrauga audzēšanā. To plašai izmantošanai pēdējā gadsimtā ir bijusi liela nozīme lauksaimnieciskās ražošanas kāpināšanā un pārtikas produktu kvalitātes paaugstināšanā. Vienlaicīgi palielinājusies augsnes auglība, kas savukārt sekmējusi kultūraugu ražu stabilitāti , augu izturību pret noteiktu slimību izplatību un ārējās vides stresu. Tā rezultātā ir nostabilizējušies lauksaimnieciskās ražošanas ekonomiskie rādītāji.
Mēslošanas uzdevumi modernajā lauksaimniecībā ir šādi:
■kompensēt to augu barības elementu daļu, kas kultūraugam nepieciešama augsta ražas potenciāla nodrošināšanai, bet ko nespēj nodrošināt augsne.
■periodiski kompensēt barības elementu zudumus no augsnes, kas rodas, tos iznesot ar ražu, kā arī izskalošanās, izgaišanas un citu nelietderīgu, bet nenovēršamu zudumu rezultātā.
■ielabot augsni un uzturēt tās auglību.[3]
