Nobeigums
Panika ir daudzšķautnains un neizpētīts sociālpsiholoģisks fenomens. Radusies no grieķu dieva Pāna vārda, tā teju burtiski nosauc cilvēkus par aklu dzīvnieku baru, kas bailēs gatavi mesties pāri aizas malai. Paniku var izvērtēt arī pēc tā, vai tā ir piemeklējusi pūli vai masu. Referātā minētais gadījums ar Orsona Velsa izpildīto stāsta lasījumu „Pasauļu kari” precīzi parādīja panikas raksturīgās īpašības: to ierosināja tādi psiholoģiskie un sociālpsiholoģiskie faktori kā bailes, neziņa un bezspēcība, nepatiesas informācijas sniegšana. Šeit novērojams arī sociālās spriedzes faktors – 1938. gadā pasaule joprojām vēl atkopās no pirmā pasaules kara, kad jau bija nonākusi otrā pasaules kara priekšā. Bieži novērojams, kaut arī retāk pieminēts fenomens ir morālā panika. Morālās panikas fenomenu ik gadus var novērot gatavojoties geju un lesbiešu gājienam. Atsevišķas cilvēku grupas homoseksuāļu kopienu uzskata par draudu sabiedrībai un nopietnu sabiedrības normu un vērtību pārkāpumu, kā rezultātā rodas domstarpības un izveidojas iedomāta krīze. Līdzīgs fenomens tika novērots vēl tikai šajā ziemā, kad norisinājās referendums par otru oficiālo valodu Latvijā.
Panikas profilaksei un novēršanai pielietojamie līdzekļi neprasa lielu finansiālu ieguldījumu: praktiska apmācība par rīcību ārkārtas situācijās, patiesas informācijas sniegšana, veiksmīga vadoņa izvēle, diemžēl vairumā gadījumu autoritātes informāciju izvēlas nesniegt, baidoties, ka tieši informācija varētu kļūt par panikas izraisītāju, šādi izveidojot tā saukto apburto loku.
Rezumējot varu teikt, ka panika ir reāls, taču ierobežojams un novēršams sociālpsiholoģisks fenomens. Pat gadījumos, kad tā var šķist nekontrolējama, pielietojot dažādas metodes, pūli ir iespējams apvienot, saliedēt, sistematizēt, tādējādi novēršot gan fiziskus, gan morālus postījumus.
…
