Par ētiku lietišķajā pārvaldē un sabiedrībā
Kas mūsu ikdienas darbības izpratnē ir ētika? Vai konjunktūra, "modes vārds"? Vai kopīgu sabiedrībā atzītu vērtību meklējumi? Kāpēc mēs tik daudz, it īpaši pēdējos gados, runājam par ētiku publiskajā pārvaldē, politikā, tiesu sistēmā, ekonomikā, sabiedrībā kopumā? Vai tas liecina par neapmierinātību ar esošo situāciju sabiedrībā un
centieniem to mainīt? Jebšu diskusijas ir līdzeklis, ar kuru tiek cerēts sasniegt pavisam citus mērķus? Kā atšķirt patiesu vēlmi uzlabot ētisko klimatu no mēģinājumiem ar biežu "runāšanos" diskreditēt ētikas nostādnes un virzību uz ētiskāku publisko pārvaldi un sabiedrību?
Ētikas jēdzienu galvenokārt lieto, lai apzīmētu filozofisku mācību par morāli un tikumību. Reizēm ētiku sauc arī par dzīves mācību, jo tā sniedz vērtību orientāciju. Tomēr šoreiz — ne tik daudz par vispārējiem teorijas jautājumiem, vairāk pievērsīšos diskusijām par ētikas normu ietekmi uz dažādām publiskās pārvaldes profesionālās darbības jomām.
Viens no mūsdienu ētikas uzdevumiem ir profesionālās ētikas normu izstrādāšana. Profesionālā ētika nepieciešama dažādās sabiedriskās darbības jomās. Latvijā ir pieņemti daudzi profesionālās ētikas kodeksi: "Zinātnieka ētikas kodekss", "Psihologu ētikas kodekss", “ Latvijas zvērinātu advokātu ētikas kodekss", prokuroru, ārstu, žumālistu u.c. kodeksi. Tādi ir arī publiskajā pārvaldē, piemēram, "Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku ētikas kodekss", apstiprināti Jēkabpils domes deputātu un domes darbinieku ētikas kodeksi u.c. Tomēr publiskās pārvaldes ētika ir profesionālās ētikas joma, kurā bieži vien sarežģīti jautājumi rodas vieglāk nekā pārliecinošas atbildes. Arī šajā publikācijā būs daudz jautājumu, uz kuriem atbildes jāmeklē gan kopīgi, gan katram pašam personiski.…
