Parastās priedes pinus sylvestrstris l jaunaudžu apsaimniekošanas riska faktori, kas ietekmē kvalitatīvu jaunaudžu augšanu, iedalās: abiotiskie faktori, biotiskie faktori un antropogēnajos faktoros, visus šos faktorus ietekmē un izmaina globālā sasilšana, tāpēc ir nepieciešams pētī un sekot līdzi šīm izmaiņām un atstāto ietekmi uz jaunaudzēm un visām koku segām kopumā. Vieni no jaunaudžu riska faktori, klimata izmaiņu rezultātā ir snieglaužu bojājumi, kura ir sastopama parastās priedes jaunaudžu ekosistēmās. Lielus postījumus nodara arī biotiskie faktori, tie ir kukaiņu radītie bojājumi, kas atstāj bojājumus uz priežu mizas un stumbriem. Postījumus jaunaudzēm nodara pārnadži. Pārnadžu blīvums Latvijā daudzās vietās ir liels un priežu jaunaudzes ietilpst aļņu, briežu un stirnu barošanās resursos, šie pārnadži var atstāt nozīmīgus postījumus saimnieciski nozīmīgajām koku sugām mežsaimniecībā. Priežu jaunaudzes ir pakļautiem ne tikai vizuāliem ātri noteicamiem postījuma rašanās iemesliem, lielus postījumus var nodarīt arī mikogēnā riska faktora grupa kas ir sēņu valsts izraisītie, kā arī mikrogēnie faktori, pie kuriem pieder vīrusu un baktēriju izraisītie postījumi, kas izraisa dažādas stumbru slimības, dzinumu un zaru slimības. Visās šajās riska faktora grupās tiek nodarīts burtisks un neatgriezenisks kaitējums parastās priedes jaunaudzes apsaimniekošanā.
Snieglaužu nodarītie postījumi pie mums Latvijā paliek arvien biežāk novērojami, ko varētu skaidrot ar klimata izmaiņām, kuros pēdējos gados sniegs uzkrīt ar lielu un biezu sniega segu, īsā laika periodā. Lai pasargātu jaunaudzes no šī riska faktora, var veikt dažādus pasākumus, kas samazina postījuma apmērus. Priežu audžu apsaimniekošanā snieglaužu un snieglieču risku var mazināt, neveidojot pārāk biezas priežu jaunaudzes, kuru vainagi atrodas tuvu priežu galotnes daļā. Kokiem, kuru vainagi ir garena veidojuma, un pēc iespējas garāki, tādās jaunaudzēs apsaimniekošanas riska faktori būs mazāk. Latvijā ir veikts pētījums par snieglaužu bojājumu izvērtēšanu parastās priedes ekosistēmās. Pētījumā tika veikti trijos novados Jelgavas, Engures un Viesītes meža novads, kuros tika izveidoti parauglaukumi, kuros tad arī tika ņemti attiecīgie dati, pēc šiem ievāktajiem datiem tika aprēķināti un izsecināti galvenie snieglaužu rašanās iemesli attiecīgajā jaunaudzē
